"Mani izbrīna tas, ka Krievija īstenībā karo diezgan pastulbi, tā nemēģina pilsētas apiet, bet turpina triekties ar pieri Ukrainas aizsardzības centrā," Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
"Tas pierāda, ka šis karaspēks nav spējīgs uz manevru, bet tas uztur augstu uzbrukuma tempu," pauda Slaidiņš.
Majors arī pauda, ka Krievijas bruņotie spēki pie Bahmutas ir koncentrējuši ļoti ievērojamus spēkus, bet "tas nav pirmās šķiras karaspēks". Saskaņā ar viņa teikto Bahmutas frontes sektorā Krievijas bruņotie spēki dienā virzās 60 metrus uz priekšu.
Savukārt bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš norādīja, ka šobrīd Ukraina šajā ziņā savu karaspēku ir sagatavojusi daudz labāk kā Krievijas puse. "Kuram ir labāks ekipējums, apgāde un spēja saņemt medicīnisko atbalstu, tās vienības spēj veikt kaujas uzdevumus augstākā līmenī, efektīvāk un labāk."
Runājot par Baltkrievijas iesaisti karā, Dalbiņš sacīja, ka Baltkrievijas "prezidents" Lukašenko īsti nelemj neko par to, kas notiek Baltkrievijā. "Šī kaujas spēju pārbaude ir aktīvu darbību imitācija. Tā ir kā balansēšana upē uz peldoša baļķa, mēģinot nobalansēt un neiegāzties ūdenī. Redzēsim, cik ilgi viņam šis balanss izdosies," tā Dalbiņš, ironiski piebilstot, ka šīs balansēšanas spējas labi noderētu arī Rīgas cirkā.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Lielbritānijas militārā izlūkdienesta jaunākajā publiskajā ziņojumā teikto Krievija vēlas ieņemt Ukrainas austrumu pilsētu Bahmutu par katru cenu, ieguldot šajā uzdevumā nesamērīgi daudz spēku un līdzekļu.
Ievērojama daļa Krievijas sauszemes spēku un uguns jaudas joprojām ir koncentrēti gar 15 kilometru garo frontes līniju netālu no Bahmutas pilsētas Doneckas apgabalā, un mērķis ir ieņemt pilsētu.
Acīmredzot Krievija plāno pilsētu ielenkt, pamazām virzoties uz ziemeļiem un dienvidiem no tās. Pēdējās dienās Krievijas spēki ir nedaudz pavirzījušies uz dienvidiem un tagad cenšas nostiprināties atsevišķos placdarmos.
Augusta sākumā uzbrukums Bahmutai kļuva par Krievijas pavēlniecības prioritāti. Pilsētas ieņemšanai nebūtu lielas operatīvās vērtības, taču tas potenciāli ļautu Krievijai apdraudēt apkaimes lielākās pilsētas - Kramatorsku un Slovjansku.
Bahmutas ofensīva Krievijai izmaksā nesamērīgi daudz salīdzinājumā ar iespējamiem ieguvumiem. Acīmredzot pilsētas ieņemšanai Krievijas vadībai ir galvenokārt simboliska politiska nozīme, secina izlūkdienests.