Deviņdesmito gadu diskotēkas nebija iedomājamas bez grupas “Tranzīts” mūzikas. Kurš gan – ironiski vai neironiski – nav dziedājis līdzi dziesmai “Es nevaru būt balts”? Grupas garīgais līderis un nemainīgi arī solists, dziesmu tekstu autors Ralfs Rubenis par mūziķa karjeras beigām pat nedomā.

Vai kādā brīdī nebija jāizšķiras – mūzika vai kāda cita nodarbošanās?

To es izdarīju 19 gadu vecumā. Tad es ar motociklu “Java” iebraucu zirgu pajūgā, notika sadursme, tas bija rudens, ķiveres bija, kādas nu bija.

Gulēju slimnīcā, un bija jāizšķiras, kur ieguldīšu par apdrošināšanas kompensāciju saņemto naudu.

Bija izvēle – nopirkt motociklu vai kaut kādas mūzikas tumbiņas. Izvēle krita par labu pēdējam, nodrošinot pirmo aparatūru diskotēkām.

Kādi bija “Tranzīta” pirmsākumi 1994. gadā?

Toreiz un tagad biju dīdžejs. Mans domāšanas veids tāds ir, dzirdot kādu dziesmu, uzreiz – ar ko es to varētu samiksēt? Vai tikai es pats neesmu no kāda aizņēmies [kādu dziesmas motīvu]?

Ieslēdzas profesionālais kretīnisms. Dīdžejošana bija veids, kā visātrāk varēja nokļūt pie rezultāta.

Roberts Gobziņš līdzīgi darījās. Sameklēja instrumentālus ārzemju gabalus, pa virsu uzlika latviešu tekstu. Tā darīju arī es, tikai mazāk ar humoru, vairāk ar sirdi...

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp