Pēdējos mēnešos sociālajos medijos cits pēc cita izplatīti anonīmu autoru veidoti video, kuros krievu valodā stāstīts, kā Latvija lūdzoties Krieviju atjaunot dzelzceļa pārvadājumus. Ekonomiskās sadarbības apturēšana esot Krievijas sods par rusofobiju, un tikai Krievija Latviju varot glābt no katastrofas. Šiem izdomājumiem nav nekāda pamata.
No stila, izplatīšanas kanāliem un komentāriem noprotams, ka melīgie video pirmkārt it paredzēti Krievijas auditorijai. Tie sasnieguši kopumā vairākus desmitus tūkstošu cilvēku. Visos video radīts iespaids, ka runa ir par pašlaik aktuāliem notikumiem, lai gan patiesībā no konteksta izrautas un ievērojami pārspīlētas vairākus gadus vecas ziņas.
Vairākos video runāts par dzelzceļa kravu tranzītu. Lai sodītu Latviju par rusofobiju, Krievija tās esot ievērojami samazinājusi vai apturējusi, kā rezultātā Latvijā esot katastrofālas sekas. “Latvijas lūdzas Maskavai atjaunot tranzītu,” teikts vienā no tiem. Citā: “Lūk, pavērsiens! Pirms piecām minūtēm Latvijas premjers vērsās pie Krievijas ar apkaunojošu prasību”. Tie pauž, ka Latvijā ir “katastrofa” un “desmiti tūkstošu bezdarbnieki”, pēc tam, kad Krievija to esot sodījusi par rusofobiju. No tā “glābs tikai Krievija,” teikts vienā no video.
Kas ir “Latvijas rusofobija” un kad atlaida dzelzceļa darbiniekus?
Krievijas propagandas materiāli par Latvijas rusofobiju sauc šogad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieņemtos lēmumus. To vidū ir prasība pastāvīgo uzturēšanās atļauju īpašniekiem apliecināt latviešu valodas zināšanas un jaunu atļauju izsniegšanas apturēšana, padomju armiju slavinošo pieminekļu nojaukšana un pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Savukārt strauja pārvadāto kravu samazināšanās bija 2019. un 2020. gadā. Tolaik Krievija mainīja tarifu un ostu politiku kopumā, lai tranzīta uzņēmumiem būtu izdevīgāk pārvadāt kravas caur tās ostām. Tas smagi ietekmēja kravu apgrozījumu un Latvijas Dzelzceļa situāciju kopumā. 2020. gadā Latvijas Dzelzceļš atbrīvoja 1500 darbiniekus, vēl par 700 strādājošo atlaišanu uzņēmums ziņoja 2021. gadā. Kopumā pēdējos gados atlaisti vairāki tūkstoši cilvēku, bet ne desmiti tūkstošu, kā minēts vienā video.
Tātad video minētais kravu samazinājums un tām sekojošā Latvijas Dzelzceļa darbinieku skaita samazināšana nevar būt saistīta ar lēmumiem, ko Krievijā sauc par Latvijas rusofobiju.
Latvija nelūdz Krieviju atjaunot tranzītu
Vienā video teikts, ka “pirms piecām minūtēm Latvijas premjers vērsās pie Krievijas ar apkaunojošu prasību”, bet citā, ka Latvija lūdzas atjaunot tranzītu. Arī šajā gadījumā radīts iespaids, ka tas notiek tagad. Tā nav taisnība.
Vienā video, neminot laiku, tiek pārstāstīts 2021. gada novembrī veidots TV3 raidījuma Nekā personīga sižets. Tajā stāstīts par vēstuli, ko tolaik, reaģējot uz kravu kritumu, Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks nosūtīja Krievijas Federācijas transporta ministra palīgam. Tajā tika izteikts lūgums apturēt kravu kritumu. Par nepieciešamību saglabāt kravu pārvadājumus caur Krievijas ostām toreiz izteicās arī tā laika Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Taču tas notika 2020. gadā, pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, nevis tagad, kā noprotams no video teiktā. Turklāt arī toreiz vēstuli nebija parakstījis Latvijas premjers, kā teikts video, bet gan Satiksmes ministrijas ierēdnis.
Pašlaik – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – Krievijai nav lūgts atjaunot dzelzceļa pārvadājumus vai citādi uzlabot ekonomisko sadarbību. Gluži pretēji, Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kas iestājas par stingrākām sankcijām pret Krieviju tās Ukrainā īstenotās agresijas dēļ.
Nelūdz atjaunot arī piena produktu importu
Šogad oktobrī līdzīgi anonīmi video izplatīja gandrīz tādus pašus melīgus vēstījumus par Latvijas pārtikas rūpniecību. Tajos stāstīts, ka “Latvija lūdzas Maskavu palīdzēt”, bet Krievija to neplāno darīt. Tāpat runāts par milzīgajiem zaudējumiem, ko Latvija tāpēc ciešot: “Krievija atteicās iegādāties. Rezultātā Latvija jau ir cietusi, turpina ciest un cietīs milzīgus zaudējumus arī turpmāk.”
Taču Latvijas piena produktu eksports strauji samazinājās jau 2014. gadā, kad pēc Krimas aneksijas ES vērsās pret Krieviju ar ekonomiska rakstura sankcijām un Krievija ieviesa pretsankcijas, tajā skaitā apturēja pārtikas preču eksportu.
Savukārt jau 2019. gadā Latvijas piena produktu eksports sasniedza līmeni, kādā bija pirms Krievijas embargo un pēdējos gados tas turpinājis augt, pateicoties jauniem noieta tirgiem. Kā Re:Check norādīja Zemkopības ministrijā, Latvija piena produktus uz Krieviju vairs neeksportē. Savukārt apgalvojums, ka Latvija lūdzas Maskavu, bet tā nepalīdz, ir pilnīgi meli.
Secinājums: Latvija nelūdz Krieviju atjaunot dzelzceļa kravu pārvadājumus un piena produktu importu. Krievu valodā veidotos un pašlaik – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – publicētos video ir izmantoti no konteksta izrauti, veci notikumi, lai radītu iespaidu, ka Latvija ir ekonomiski atkarīga no Krievijas. Vairāki video minētie “fakti” neatbilst patiesībai.
