Novembra beigās portāls NRA publicēja ziņu, kurā skaidroja, ka šā gada lielās pensiju indeksācijas dēļ tām prasa iedalīt par 180 miljoniem eiro vairāk, nekā sākotnēji tika plānots budžeta likumā. Taču skaļais un no konteksta izrautais virsraksts, ar kādu šī vēsts tika piedāvāta sociālajos medijos, ļāva attīstīties spekulācijām, ka Latvijai trūkst naudas pensiju izmaksai. Re:Check izsekoja, kā tas notika.
NRA ziņā ar virsrakstu “Steidzami pieprasa 180 miljonus. Vai apdraudēta pensiju izmaksa?” skaidrots, ka Labklājības ministrija (LM) lūgusi Saeimas atbildīgo komisiju veikt naudas pārdali sociālās apdrošināšanas budžetā un piešķirt pensiju izmaksai nepilnus 180 miljonus eiro. Tas nepieciešams, jo ar šā gada augustu pensijas tika indeksētas par aptuveni 20%. Indeksācija tika veikta agrāk un inflācijas dēļ arī bija stipri lielāka nekā citus gadus. Tādējādi, lai arī kopējais pensionāru skaits ir mazāks nekā prognozēts, pensiju izmaksām vajadzīgs vairāk naudas, nekā tika plānots, pieņemot šā gada budžetu.
NRA ziņā arī pateikts, ka Saeima piekritusi novirzīt naudu no sociālā budžeta atlikuma. Tātad jau tad bija skaidrs, ka nekādu draudu pensiju izmaksai nav. To, ka notikusi tikai naudas pārdale lielās inflācijas un tai sekojošās indeksācijas dēļ un pensiju izmaksa nekādi nav apdraudēta, Re:Check apliecināja arī LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa. Pēc viņas teiktā sociālajā budžetā ir 1,8 miljardu eiro liels uzkrājums.
Komentāros vaino palīdzību Ukrainai un prasa sodīt zagļus
Neraugoties uz to, NRA Facebook kontā ziņu pieteica vēl “skaļāk”. Proti, pievienoja komentāru apgalvojuma formā: “Steidzami pieprasa 180 miljonus. Apdraudēta pensiju izmaksa”, tā sociālā medija lietotājiem ļaujot secināt, ka pensionāru ienākumi tiešām ir apdraudēti. Līdzīgi ziņu ar atsauci uz NRA tajā pašā dienā pasniedza krievu valodā rakstošie portāli. Piemēram, Press.lv Facebook ierakstā secināja, ka “tātad faktiski naudas pensijām pagaidām vienkārši nav”. Savukārt vietne Latvijas Ziņas situāciju dramatizēja ar apgalvojumu, ka “Latvijas pensiju budžetā izveidojies milzīgs deficīts”. Šie mediji Latvijā notiekošo bieži atspoguļo izteikti drūmās un nereti maldinošās krāsās.
Nevienā no rakstu pieteikumiem nebija pateikts, ka faktiski notiek tikai naudas pārlikšana no vienas sociālā budžeta ailes uz otru, turklāt tieši tādēļ, ka pensijas ar indeksāciju būtiski augušas. Klikšķu virsraksti īpaši krievu valodā rakstošo portālu Facebook lapās nodrošināja attiecīgu komentāru birumu. Visticamāk, neizlasījuši vairāk par virsrakstiem, cilvēki rakstīja, ka Latvija “rīt paņems kārtējo aizņēmumu un viss būs šokolādē”, “mūsu pensijas ir Ukrainā”, “tad rakstiet, ka nauda nozagta” un “Ukrainai sniegtās palīdzības aizsegā pat pensionārus apzog”.
No Latvijas portāliem līdz Baltkrievijas valsts propagandai
Tikpat drīz ziņa par apdraudētajām Latvijas pensijām nonāca līdz Krievijai un Baltkrievijai. Tur ne tikai virsraksti bija izrauti no konteksta, bet arī krietni sagrozīta pati ziņa. Piemēram, Baltkrievijas valsts medija portāls ziņoja, ka “acīmredzot kāds “Latvijas patriots” nolēmis sevi neatstāt bez Ziemassvētku un Jaunā gada dāvanām”. Savukārt CTV jeb galvaspilsētas televīzija stāstīja, ka Latvijā vecāki cilvēki var palikt bez pensijām, jo tām nepietiek naudas.
Visbeidzot, situāciju izmantoja kāds Latvijā dzīvojošs Youtube blogeris, kura vairāku tūkstošu lielā auditorija, kā noprotams, ir ārpus Latvijas: “Šeit, pie mums Latvijā steidzami vajadzīgi 180 miljoni eiro pensiju izmaksai. (..) Jūs paskatieties, budžetā jau trūkst līdzekļu pensiju izmaksai!” Arī viņš notiekošo saistīja ar Latvijas palīdzību Ukrainai, gan nesaucot to vārdā: “Kāpēc Latvija tik daudz piešķīra? Pilnīgi neskatoties, maisiem uz ārzemēm. Jūs paši saprotat, uz kurieni. (..) Bet tagad jau naudas nepietiek.”
Ukrainai sniegtās militārās palīdzības vainošana naudas trūkumā citām vajadzībām ir populārs valdības kritiķu un Kremļa atbalstītāju naratīvs, par kuru Re:Check rakstījis vairākkārt. To izplatot, tiek ignorēts fakts, ka tā nav no valsts budžeta piešķirtā nauda. Proti, absolūti lielākā daļa no aptuveni 300 miljonu vērtās palīdzības Ukrainai ir iepriekš iegādāts bruņojums un cits militārais ekipējums.
