Vai Latvijai būvnieku karteļa dēļ būs jāatmaksā 600 miljoni? (1)

Par ko vēstīja Diena?

“Sekas ekonomikai var būt graujošas,” tā ziņu par 600 miljoniem eiro, ko var nākties atmaksāt EK, pieteica ziņas pirmavots portāls Diena. Tajā pausts, ka “ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā” un, “ja tiesa nolems, ka Konkurences padomes (KP) lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā”.

Runa ir par pagājušā gada jūlijā KP noteikto kopumā 16,65 miljonu eiro sodu desmit būvniecības uzņēmumiem par ikgadēju neatļautu vienošanos, piedaloties publiskajos un privātajos iepirkumos. Karteļa dalībnieku pārrunāto iepirkumu summa bija gandrīz 700 miljoni eiro. To skaitā ar ES naudu līdzfinansēti projekti. Lielākā daļa sodīto uzņēmumu KP lēmumu pārsūdzēja, un šā gada jūnijā karteļa lietu sāka skatīt tiesa.

Dienas rakstā nav minēts informācijas avots un nav skaidrots, kā aplēsta nosauktā summa – 600 miljoni eiro. Publikācijā tikai teikts, ka tā “uzskata juristi”. Neraugoties uz to, ziņu pārpublicēja portāli DB.lv, Jauns.lv, LA.lv un vēlāk par to pašu soda apmēru, neminot informācijas avotu, ziņoja arī NRA.lv.

ES finansējums jau samazināts – par 16,5 miljoniem eiro

Re:Check ar jautājumu par 600 miljonu atmaksāšanu un līdz pat 60% finansējuma samazinājumu nākamajā periodā vērsās gan Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, gan KP, gan Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), kas slēdz līgumus ar ES līdzfinansējuma saņēmējiem un uzrauga projektu ieviešanu. Neviena no iestādēm šo informāciju neapstiprināja.

EK pārstāvniecība norāda, ka vispirms par to atbildīga Latvija pati, tāpēc jautājums adresējams CFLA. “ES struktūrfondu regulējums vispirms uzliek dalībvalstīm par pienākumu izmeklēt pārkāpumus un veikt visas vajadzīgās finanšu korekcijas. Tāpēc Latvijas iestādes būtu atbildīgas par piemērojamām finanšu korekcijām attiecībā uz jebkuriem pārkāpumiem,” norādīja pārstāvniecības Latvijā komunikācijas speciāliste Kristīne Liepiņa. Arī KP komunikācijas speciāliste Paula Pērkone Re:Check pauž, ka šis jautājums ir CFLA kompetencē, “līdz ar to jebkādas medijos izskanējušās ziņas par piemērojamo finanšu korekciju un tās apmēru ir tikai pieņēmumi”.

Kā Re:Check norāda CFLA, ES finansējums būvnieku karteļa dēļ jau ir samazināts – par 16,5 miljoniem eiro – un citi lēmumi pašlaik nav plānoti. CFLA komentārs par samazinājumu jeb finanšu korekciju korekti atspoguļots arī Dienas rakstā. Tajā teikts, ka, izvērtējot apstākļus, CFLA lēmusi par finanšu korekciju 25% un 10% apmērā. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu, un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu.

ES līdzfinansējums bija tikai daļā karteļa projektu

Tad no kurienes apgalvojums par 600 miljoniem un kā tapis aprēķins? Re:Check to jautāja arī Dienas raksta autoram Guntaram Gūtem. No viņa rakstiski sniegtajām atbildēm izriet, ka 600 miljoni eiro kā potenciāli atmaksājamā summa lēsta, pieņemot, ka tiks ieturēta absolūti lielākā daļa finansējuma no visiem 70 Konkurences padomes identificētajiem karteļa pārrunātajiem iepirkumiem. Kā minēts, to kopējā summa bija gandrīz 700 miljoni eiro.

Gūte norāda, ka “absolūtais vairākums apgalvotā karteļa ietvaros realizēto projektu ir valsts un pašvaldību pārziņā esošie objekti”. Taču CFLA skaidro, ka ES fondu līdzfinansējums bija nevis visos 70, bet 25 projektos, kuru rezultāti varēja būt karteļa sarunu ietekmēti. Par to aģentūra savā mājas lapā informēja vēl pērnā gada augustā drīz pēc KP lēmuma pieņemšanas. Gūte Re:Check arī raksta, ka nav pamata uzskatīt, ka tik vērienīgu procesu ar tik daudz līgumiem var īstenot bez pasūtītāja ziņas un publiskā informācija par KNAB noklausītajām sarunām “ļauj arī secināt, ka “karteli”, iespējams, palīdzēja īstenot politiķi”. Tādējādi būtu piemērojama 100% korekcija jeb finansējuma atmaksa. KNAB sāktajā kriminālprocesā tiešām figurēja politiķu vārdi, taču KNAB korupciju nesaskatīja un procesu izbeidza. Arī citos veidos pasūtītāja iesaiste kartelī vismaz līdz šim nav pierādīta. Uz to norāda arī CFLA. Tā kā pasūtītāja iesaiste nav atklāta, aģentūra piemērojusi finanšu samazinājumu nevis 100%, bet gan 25% un 10% apmērā.

Gūte arī norāda, ka rakstā paustās informācijas avots primāri ir Konkurences padomes lēmums, un Diena arī esot konsultējusies ar vairākiem konkurences tiesībās kompetentiem juristiem.

Lietā figurēja arī politiķu vārdi

Tā kā iesaistītie uzņēmumi sodus pārsūdzējuši, to gala summas būs zināmas tikai pēc tiesas lēmuma. Jāatgādina, ka saskaņā ar KP secināto kartelī bija iesaistīti uzņēmumi Skonto būve, Velve, Arčers, Rere būve, Re&Re, Rbskals Būvvadība, Abora, LNK industries un Merks. Konkurence tika kropļota iepirkumos, kas bija saistīti ar izglītības iestāžu, tirdzniecības centru, ārstniecības iestāžu, sporta centru, stadionu un citu objektu būvniecību, arī projektu izstrādi, autoruzraudzību un citām darbībām. Būvnieku vienošanās tika atklāta Mežaparka estrādes, RTU, JRT, Nacionālā mākslas muzeja un citu publisku objektu iepirkumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs būvnieku karteļa lietu sāka 2018. gadā, taču pagājušā gada maijā kriminālprocesu slēdza, paziņojot, ka nav guvis pierādījumus korupcijai. Mediji ziņoja, ka kriminālprocesā figurēja aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi. Viņu vidū arī bijušais finanšu ministrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Reirs (JV). Minētie politiķi jebkādu iesaisti nolieguši.

Secinājums: Ziņas par 600 miljoniem eiro, kas valstij it kā būšot jāatmaksā vai jau jāatmaksā Eiropas Komisijai, nav pamatota. ES finansējums būvnieku karteļa lietā noteikto sodu dēļ jau ir samazināts, un citi lēmumi pašlaik netiek plānoti. Aplēse par 600 miljoniem veikta, neņemot vērā, ka saskaņā ar uzraudzības iestāžu līdz šim konstatēto ar karteļa ietekmi saistītais ES finansējums ir būtiski mazāks.