O, 31.01.2023.

Infografika ⟩ Piesardzība sāk palēnināt mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, norāda LB

TVNET/LETA
Piesardzība sāk palēnināt mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, norāda LB
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Latvijas Banka.
Latvijas Banka. Foto: Shutterstock

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," min Purviņš.

Latvijas Bankas ekonomists arī atzīmē, lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

Tāpat viņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Gada inflācijai saglabājoties virs 20%, noguldījumu un kredītu reālie pārmaiņu rādītāji joprojām ir negatīvi, atzīmē Purviņš.

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps novembrī sarucis līdz 7,6%, tostarp mājsaimniecību noguldījumu - līdz 6%, kas ir tālu zem 21,8% inflācijas tempa, bet novembrī gan mājsaimniecību, gan nefinanšu uzņēmumu noguldījumi sarukuši arī nominālā izteiksmē. Daļai iedzīvotāju kārtējos izdevumus sedzot no uzkrājumiem, mājsaimniecību termiņnoguldījumi gada skatījumā sarukuši par 4,2%.

Lai gan iekšzemes kredītportfelis turpināja augt, kredītu gada pieauguma temps pēdējo mēnešu laikā nedaudz sarucis gan kredītiem kopumā (līdz 8,6%), gan kredītiem mājsaimniecībām (līdz 5,2%), tostarp mājokļa kredītiem (līdz 5,6%).

Būtiski lēnāk nekā vasaras mēnešos audzis arī kredītu atlikums: kopējais iekšzemes kredītportfelis, neskaitot kredītus valdībai, trijos mēnešos palielinājies vien par 1,7%, mājokļa kredītu portfelim augot par 0,8%, patēriņa kredītiem - par 2,3% un kredītiem nefinanšu uzņēmumiem - par 3%, norāda Purviņš.

Izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekmi, iekšzemes kredītiem kopumā gada pieauguma temps novembrī veidoja 8,3%, kredītiem mājsaimniecībām - 4,3%, bet kredītiem nefinanšu uzņēmumiem - 10,4%.

"Kopumā kreditēšanas nozīme tautsaimniecības attīstības finansēšanā saglabājās zema," norāda Purviņš, skaidrojot, ka kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) šogad trešajā ceturksnī saglabājās iepriekšējā ceturkšņa 35% līmenī , kamēr pirms gada tā bija 38%.

Latvijas Bankas ekonomists arī norāda, ka tautsaimniecības recesijas apstākļos likumsakarīga ir gan vērojamā kredītportfeļa kāpuma palēnināšanās, gan iespējamais portfeļa sarukums, summējoties zemākai banku riska apetītei, aizņēmēju piesardzībai pirms jaunu saistību uzņemšanās un stingrākai centrālās bankas monetārajai politikai ar procentu likmju kāpumu.

"Vienlaikus sabiedrībā izpaužas noteiktas noslāņošanās tendence, kuras ietekmē mājsaimniecību noguldījumi nesaruks tik strauji, kā varētu gaidīt pie negatīvām reālās darba samaksas pārmaiņām. Proti, daļai sabiedrības uzkrājumu bankās nav, kamēr turīgākā sabiedrības daļa joprojām turpina veidot jaunus piesardzības uzkrājumus. Līdz ar to noguldījumu dinamiku noteiks tās iedzīvotāju daļas lielums, kura tēriņu segšanai būs spiesta ķerties pie uzkrājumiem bankās," pauž Purviņš.

Tāpat viņš norāda, ka uzņēmumu noguldījumus varētu bremzēt izmaksu kāpums, kā arī recesijas apstākļos ierobežotāka telpa cenu un tarifu paaugstināšanai. Noguldījumu piesaisti neveicina arī banku procentu likmju politika: tirgus likmju kāpums termiņnoguldījumu likmes ietekmējis minimāli un novēloti, jo banku savstarpējā konkurence pēc iekšzemes noguldījumu resursiem bija samērā zema.

Mājsaimniecību un uzņēmumu jauno eiro termiņnoguldījumu likmes novembrī gan bija nedaudz augstākas kā gada pirmajā pusē, tomēr nepārsniedza uz inflācijas fona niecīgos 0,8%, piebilst Purviņš.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2022.gada novembra beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 13,572 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 17,364 miljardi eiro.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu