Aizvadītā gada pēdējā nedēļā Kremļa ideologi propagandas telekanālos slavināja PSRS un sovjetismu pasludināja par mūsdienu Krievijas ideoloģiju, bet, vērtējot 2022.gadu, uzbūra tādu alternatīvās realitātes ainu, kas pat nacistu galvenajam propagandistam Gebelsam liktu izskatīties pēc iesācēja. Proti, agresorvalsts tika pasludināta par nelietīgo Rietumu sazvērestību upuri, kas tikai aizstāv savas intereses.
Noziedzīgais un neizprovocētais iebrukums Ukrainā tika dēvēts par "piespiedu" soli, lai aizstāvētu apdraudēto Krievijas suverenitāti. Propagandisti atkārtoti uzsvēra visu pagājušo gadu skandēto mantru, ka Ukraina ir tikai placdarms, kurā cīnās Dievs, ar to saprotot Krieviju, un Sātans, kuru personificē Ukraina un Rietumi ar ASV priekšgalā. Krievijas izraisītais karš Ukrainā tika padarīts par teju mitoloģisku labā un ļaunā sadursmi, no kuras iznākuma atkarīgs visas cilvēces liktenis.
Ignorējot visus dokumentāli pierādītos Krievijas armijas pastrādātos kara noziegumus okupētajās Ukrainas teritorijās, tika stāstīts par krievu humānismu, izskanēja meli par cildeno apiešanos ar Ukrainas karagūstekņiem un tika pausts, ka okupanti patiesībā ir "atbrīvotāji". Tāpat neiztrūkstošs bija naratīvs par Krievijas armijas militāro varenību un Ukrainas kapitulāciju šajā gadā.
Faktiski, rezumējot propagandistu vēstījumus aizvadītajā gadā, redzams, ka dominējošais bija stāsts par Rietumos atdzimušo nacismu, kam varonīgi stājās pretī Krievija un tās tauta. Agresorvalsts iedzīvotājiem visa gada garumā tika stāstīts par Krievijas vēsturisko misiju un lomu, iepretī tam dēmonizējot Rietumus, kuros valdot pagrimums un izvirtība. Krievija tika pasludināta par pēdējo "normalitātes" saliņu, kas jāizstāv visiem spēkiem.
Kamēr propagandisti centās sabiedrību pārliecināt par krievu armijas lielajiem panākumiem, ASV domnīca "Atlantijas padome" gada nogalē vēstīja: "Krievu ģenerāļi gadiem ilgi pārspīlēja savas armijas spējas, vienlaikus izlaupot valsts budžetu, lai iegādātos savrupmājas Montekarlo. Viņiem tagad trūkst militārā spēka, lai sasniegtu Kremļa pieprasītos uzpūstos imperiālos mērķus. Tas ir licis Putinam paļauties uz kodolšantāžu, mēģinot steidzami mobilizēt Krievijas sabiedrību."
Aizvadītajā nedēļā Latvijai propagandisti pievērsās divos stāstos. Pirmais, bija Olgas Skabejevas monologs par to, cik grūti klājas Latvijas iedzīvotājiem, kuriem energoresursu cenu kāpuma dēļ vakariņas esot jāēd pustumsā. Melīgi tika klāstīts, ka Latvijā cilvēkiem ir grūtības iegādāties degvielu, jo tās trūkst. Tāpat propagandistei noderīgu ēsmu Latvijas pasludināšanai par nacistisku valsti deva daži radikāļi ar saviem ierosinājumiem sodīt tos, kas jaunā gada naktī raķetes šaus, sagaidot Jaunā gada iestāšanos Krievijā.
Jāteic, ka vēstījumi, cik grūti klājas Rietumeiropas iedzīvotājiem, propagandas raidījumos bija klātesoši visu aizvadīto gadu. Viss sākās ar stāstiem par to, ka Vācijā noteikto sankciju pret Krieviju dēļ trūkst tualetes papīra un turpinājās ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pausto, cik muļķīgi, ka vācieši atsakās mazgāties, lai ieriebtu viņam. Ziemassvētku laikā izplatīti bija sižeti par "nabaga" rietumeiropiešiem, kuriem nav naudas nedz ierastajām dāvanām, nedz svētku maltītei, turklāt vēl jādzīvo pustumsā un aukstumā.
Šādi stāsti iespējami tādēļ, ka absolūti lielākajam vairumam Krievijas iedzīvotāju nav iespēju "izbāzt degunu" aiz valsts robežām un pārliecināties, cik krāšņi un izgaismoti bija Ziemassvētku tirdziņi Eiropas galvaspilsētās, vai kā kā LED gaismu spuldzēs laistījās Elizejas lauki Parīzē. Klausoties šausmu stāstus par latviešiem, kas vakariņo pustumsā, vidējam krievam nav ne jausmas, ka šogad slavenais žurnāls "Vogue" ierindojis Rīgu starp labākajiem Ziemassvētku galamērķiem.
Otrs propagandas bultu raidījums pa Latviju bija saistīts ar nelagālajiem migrantiem uz Baltkrievijas- Latvijas robežas. Plašā sižetā tika apgalvots, ka Latvijas robežsargi valstī iekļuvušos "bēgļus" ar spēku iemet atpakaļ Baltkrievijas teritorijā, tika nepatiesi apgalvots, ka šiem cilvēkiem Latvija liedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tas viss, protams, tika pasniegts "atdzimstošā nacisma" mērcē.
Kad visa pasaule gatavojās Jaunā gada sagaidīšanai, Krievija 31.decembrī pret Ukrainu vērsa kārtējo masīvo raķešu triecienu, kas smagi skāra civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks par notiekošo rakstīja: "Lielo Ukrainas pilsētu centru apšaudes naktī no 31.decembra uz 1.janvāri liecina par kārtējām kara vešanas veida izmaiņām. Krievijai vairs nav nekādu militāru mērķu un tā cenšas nogalināt pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju un iznīcināt pēc iespējas vairāk civilo objektu. Tas ir karš, lai nogalinātu."
Tikmēr Putins savu Jaungada uzrunu it kā teica no Dienvidu militārā apgabala štāba Rostovā pie Donas ar Krievijas militārpersonām kaujas formās aiz muguras, cenšoties parādīt sevi kā efektīvu kara laika līderi. Putina uzrunas galvenie vēstījumi bija, ka 2022. bija Krievijas suverenitātes aizstāvēšanas gads, kas ielicis pamatus patiesai valsts neatkarībai; vēsturiskais taisnīgums un garīgās vērtības ir Krievijas pusē; Rietumi ukraiņu tautu ciniski izmanto, lai sašķeltu krievu nāciju, kas nekad netiks pieļauts; Krievija starptautiskajā arēnā vienmēr bijusi godīgs un uzticams spēlētājs, bet Rietumu vēlme ir tikai viena - iznīcināt un sakaut Krieviju.
ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) rakstīja, ka "Putina ikgadējā Jaungada uzruna turpināja ilustrēt, ka Putins nav pārliecināts par savām spējām veidot Krievijas informatīvo telpu un joprojām koncentrējas uz kara un tā izmaksu attaisnošanu savai tautai. Šī runa turpināja Putina retoriskos apgalvojumus ne tikai par to, ka Krievijai ir vēsturiskas tiesības uz Ukrainu, bet arī par to, ka Krievijas neatkarība un suverenitāte ir atkarīga no kontroles atgūšanas pār Ukrainu. Tādējādi Putins mēģina uzskatīt uzvaru karā par būtisku Krievijas kā neatkarīgas valsts turpmākai pastāvēšanai.
Šie komentāri, iespējams, daļēji bija domāti, lai attaisnotu dārgo karu, un domāti ultranacionālistisku kara atbalstītāju kopienai, kas regulāri min nelikumīgi anektēto teritoriju aizsardzību kā iemeslu, lai sasniegtu vēl agresīvākus mērķus un maksātu par to vēl augstāku cenu. Putins joprojām nevēlas apsvērt jēgpilnu miermīlīgu kara atrisinājumu, izņemot ar nosacījumiem, kurus viņš diktē Ukrainai un Rietumiem. Diez vai Putins samierināsies ar mazāku iznākumu, ja vien Ukraina ar savu Rietumu atbalstītāju palīdzību nespēs nodarīt papildu liela mēroga sakāves Krievijas spēkiem un atbrīvot ievērojami vairāk savas okupētās zemes."
Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kā norāda ISW analītiķi, izmantoja savu Jaungada svinīgo uzrunu, lai demonizētu Ukrainu un paziņotu, ka Krievijas uzvara ir tikpat "neizbēgama" kā jaunā gada atnākšana. Šoigu nepatiesi piedēvēja krievu karavīriem civiliedzīvotāju aizstāvēšanu, kuri cieš no "genocīda un vardarbības" par "tiesībām runāt krieviski", kas ir oficiāli atzīta nacionālo minoritāšu valoda Ukrainā.
Šoigu tālāk raksturoja karu kā cīņu pret neonacismu, terorismu un tiem, kas dievina kara noziedzniekus. Šoigu acīmredzamā mēģinājumā motivēt krievu karavīrus pauda ka Krievijas uzvara ir veids, kā novērst mēģinājumus izdzēst Krievijas "slaveno vēsturi un lielos sasniegumus" un aizsargāt no "nacistiem" atbrīvotos civiliedzīvotājus.
Propagandisti visi kā viens apgalvoja, ka uzvara pār Ukrainu ir Krievijas pastāvēšanas jautājums, jo bez Ukrainas nevar būt patiesas krievu pasaules. Galēji šovinistiskais politologs Sergejs Mihejevs uzstāja, ka krievu bērniem nedrīkst skolās mācīt Krievijas vēsturi, nerādot vēsturiskās kartes.
Jo tikai tad, ja līdztekus šodienas Krievijas kartei skolēni ieraudzīs PSRS un bijušās Krievijas impērijas vēsturiskās kartes, viņi sapratīs, kādas ir Krievijas patiesās ģeopolitiskās intereses un kādēļ tās ir attaisnotas un pamatotas.
Aizvadītā gada kopsavilkumā viens no dominējošajiem vēstījumiem bija par to, ka 2022.gads bija PSRS simtgades gads. Līdz ar to visi ideologi apgalvoja, ka PSRS bijis nenoliedzams veiksmes stāsts visas cilvēces vēsturē ar grandioziem panākumiem, un krievu tautai tas esot milzīga lepnuma avots. Traģikomiski izklausījās apgalvojumi, ka Rietumi sagrāva PSRS, jo tiem skauda, ka Krievijai izdevies īstenot tik veiksmīgu sociālā taisnīguma projektu. 30.decembra vakarā Krievijas valsts televīzijā tika demonstrēta gara dokumentālā filma, kas bija veltīta PSRS un kurā tika slavināti šīs ļaunuma impērijas sasniegumi.
Krievijas aktuālo ideoloģisko ievirzi vislabāk raksturo apgalvojumi, ka arī mūsdienās "sovjetismam" ir jābūt krievu pasaules pamatā. PSRS slavināšana un tās ideoloģijas aktualizēšana nozīmē tikai to, ka Krievija nekādā gadījumā nav gatava savas vēstures pārvērtēšanai, par lustrāciju nemaz nerunājot. Līdztekus PSRS glorificēšanai tika slavināta arī pašreizējā Krievijas armija un tās kaujas spējas, melīgi apgalvojot, ka Ukrainas armija ir uz izsīkuma robežas. Neiztika arī bez kodolieroču žvadzināšanas, apgalvojot, ka kodollielvaru uzvarēt karā nav iespējams.
Tikmēr Rietumu prese gada nogalē vienoti rakstīja, ka aizvadītais gads Krievijai bijusi katastrofāla militāra neveiksme, kas pierādījusi tās armijas vājo veiktspēju. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija 24.decembrī ziņoja, ka Krievijas spēkiem pašlaik trūkst nepieciešamo artilērijas munīcijas krājumu, lai atbalstītu liela mēroga ofensīvas operācijas un aizsardzības operāciju turpināšana gar garo frontes līniju Ukrainā prasa Krievijas militārpersonām tērēt ievērojamu skaitu šāviņu un raķešu katru dienu.
ISW vērtējumā munīcijas ierobežojumi tuvākajā laikā neļaus Krievijas spēkiem uzturēt lielu operāciju tempu Bahmutas apgabalā. Tāpat Krievijas armijas artilērijas munīcijas krājumu izsīkšana, visticamāk, ietekmēs viņu spēju veikt lielas operācijas arī citviet Ukrainā.
Savukārt ASV domnīca "Atlantijas padome" norādīja: "Noziedzīgi iecerētais un neprasmīgi īstenotais iebrukums Ukrainā ir iznīcinājis mītu par Krieviju kā militāru lielvaru un atstājis valsti starptautiski izolētāku nekā jebkad kopš boļševiku revolūcijas.
Mūsdienu Krievija kā uz sabiedrotajiem var paļauties tikai uz dažām valstīm, piemēram, Baltkrieviju, Irānu un Ziemeļkoreju. Ķīna labprāt izmanto ekonomiskas priekšrocības, ko rada Krievijas novājinātā pozīcija, taču Pekina līdz šim ir bijusi piesardzīga un norobežojusies no Putina iebrukuma."
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2022
