Mazāk apmaksātās profesijas, kā veikalu pārdevēji, palīgstrādnieki, apkopēji un citu profesiju pārstāvji pērn visvairāk bija reģistrējušies bezdarbniekos, taču – viņi arī visātrāk spēja atrast jaunas darba vietas. Ekonomikas ministrija gan prognozē, ka nākotnē veidosies mazkvalificēta darba darītāju pārpalikums, ceturtdien ziņo Latvijas Radio.
Darba tirgū ir acīmredzamas un izteiktas disproporcijas, jo ekonomikas konkurētspēja un nozaru izaugsme ir cieši saistīta ar darba tirgus transformāciju.
“To mēs redzējām kovida laikā un redzam arī pēc tā. Aizvien vairāk sarūk pieprasījums pēc mazkvalificētā darbaspēka, jo procesi tiek automatizēti un digitalizēti, tamdēļ pieaug pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka.
STEM jomu (dabas zinātnes, inženierzinātnes, matemātikas un tehnoloģijas) speciālistu trūkums 2030. gadā varētu pārsniegt 9000,” norādīja Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Problēma ir tā, ka 2030. gadā darba tirgū varētu veidoties gandrīz 95 tūkstošu mazkvalificētu darbinieku pārpalikums.
Lai to mazinātu, ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tādiem instrumentiem kā pārkvalificēties un paaugstināt prasmes, ļaujot šiem darbiniekiem pielāgoties mūsdienu tehnoloģiju radītajām pārmaiņām. Šajā jomā nepieciešams iesaistīt arī uzņēmējus, lai radītu pieprasījumu pēc augstāk apmaksātām darbavietām.
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka pieaugušo izglītības programmās pēdējo gadu laikā aptuveni 80 tūkstoši nodarbināto ir apguvuši jaunas prasmes un kvalifikāciju, tādējādi pielāgojoties darba tirgus prasībām. Īpašs uzsvars tiek likts uz digitālajām prasmēm un to attīstīšanu.
Arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) norāda, ka bezdarbnieku profils uzlabojas un viņiem ātrāk izdodas atrast darbu. NVA klientu vidū pieaug arī digitālās prasmes, kas ir jau aptuveni trešdaļai bezdarbnieku.
NVA norāda, ka tiek uzraudzīts, kādas tendences ir darba tirgū, tādējādi bezdarbniekiem tiek piedāvātas un papildinātas dažādas izglītības programmas.
“Protams, ir daudz klientu, kam nav šo digitālo prasmju. Viņiem ir iespēja mācīties – gan tiem, kas ir bezdarbnieku statusā, gan tiem, kas ir strādājoši. Nākotnē tas noteikti turpināsies un šo programmu piedāvājums paplašināsies," sacīja NVA Attīstības un analītikas departamenta direktore Eva Lapsiņa.
Pagājušā gada nogalē reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā bija 6,1%. Lielu daļu bezdarbnieku veidoja tieši zemāk apmaksāto profesiju pārstāvji.
