Finanšu tehnoloģiju (Fintech) sektorā joprojām spēcīgi jūtams pozitīvais grūdiens, ko atstājusi Covid-19 pandēmija, taču 2022. gads finanšu tehnoloģiju vidi vietējā mērogā būtiski ietekmējis ar ģeopolitiskajiem satricinājumiem. Modernās tehnoloģijas jeb fintech šobrīd maina veidu, kā iedzīvotāji saņem banku pakalpojumus arī Latvijā. Ko mums nesīs 2023. gads?
Paplašinoties attālināto pakalpojumu klāstam, 2022. gadā turpinājās visaptveroša produktu un pakalpojumu digitalizācija. Tas rezultējies ar to, ka cilvēki arvien mazāk apmeklē banku filiāles - īpaši aktuāli tas bija pandēmijas laikā, taču pagājušogad šī tendence attīstījās.
Arvien vairāk organizācijas arī uzņēmumiem sākušas piedāvāt iespējas, kas līdz šim bija pieejamas tikai privātpersonām. Piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bankas ļauj atvērt kontu attālināti un šādā veidā saņemt arī citus pakalpojumus.
"Tikmēr jaunā paaudze vairāk novērtē robotu tehnoloģijas un dažādus risinājumus, kuri palīdz atrast atbildes pašu spēkiem, piemēram, interaktīvie palīgi, kas noved pie risinājuma bez zvanīšanas klientu apkalpošanas speciālistiem," norāda bankas "Citadele" digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.
Otrkārt, savu uzvaras gājienu 2022. gadā turpināja dažādi mobilie maksājumi. "Citadeles" novērojumi liecina, ka mobilo maksājumu skaits, ko lietotājs veic ar lietotnes palīdzību, kļuvis pat lielāks nekā veikto maksājumu apmērs internetbankā. Mobilo maksājumu nospiedums mūsu ikdienas dzīvē kļūst arvien spēcīgāks, un to arvien vairāk praktizē arī juridiskas personas.
"Būtiska tendence, kas tirgū ienāca pagājušogad, ir “pērc tagad, maksā vēlāk” risinājums. Lai arī šī nevar tikt raksturota kā liela inovācija, tā pircējam ļauj apdomāt savu naudas plūsmu. Šobrīd jaunā paaudze salīdzinoši mazāk domā par kredītkartēm, taču labprāt izmanto risinājumu “pērc tagad, maksā vēlāk”, kas daļēji līdzinās abonementa veida preču un pakalpojumu apmaksai," norāda Bērziņš.
Krievijai sākot karu Ukrainā, Rietumu pasaule ķērās pie sankciju piemērošanas, lai ierobežotu agresora militāro kapacitāti. Sankciju režīms ietekmēja visu finanšu industriju - tika noteiktas jaunas prasības, kas finanšu iestādēm bija jāievēro.
"Ja agrāk ar sankcijām sapratām to, ka nepārskaitām naudu noteiktām personām, kuras atradās sankciju sarakstos, tad tagad bankām nepieciešams pārskatīt teju visus maksājumus, kas veikti gan uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Redzam arī, ka maksājumi privātpersonām no šīm valstīm vismaz banku sektorā ir apstājušies, kā arī kļuvuši dārgi un prasa ilgas pārbaudes," saka Bērziņš.
Vēl viena lieta, kas satricināja Rietumu sabiedrību, - pasliktinājās situācija kiberdrošības jomā. Latvija piedzīvoja ļoti daudz kiberuzbrukumu, kuri skāra ne tikai finanšu iestādes, bet arī dažādu jomu uzņēmumus. Tas nozīmē, ka daļa investīciju IT jomā tika novirzītas nevis jaunos produktos, bet kiberdrošības stiprināšanā un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībā.
"Mums bija jādomā par to, kas notiek, ja pēkšņi paliekam bez elektrības, un kā nodrošināt klientiem iespēju tikt pie naudas. Ukrainā jau redzējām, ka pirmie kiberuzbrukumi bija vērsti tieši uz monetāro sistēmu," tā Bērziņš.
Neskatoties uz to, ka ikdienas pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāji arvien aktīvāk migrē uz digitālo vidi, ir brīži, kad konsultācijas klātienē joprojām ir nepieciešamas. Tas visbiežāk attiecināms uz situācijām, kad cilvēkus interesē specifiski pakalpojumi vai darījumi ar lielu naudas apjomu, kā arī ilgtermiņa saistībām.
Runājot par Latviju un Baltiju, skaidrs, ka mūsu tirgū šobrīd ienākusi jauna klientu grupa – Ukrainas iedzīvotāji, kuriem bija nepieciešams nodrošināt ātru un ērtu piekļūšanu finanšu pakalpojumiem. Papildus apkalpošanai klātienē tika radīta iespēja kļūt par bankas klientu attālināti. Tomēr novērojām, ka tieši ukraiņiem svarīga ir apkalpošana filiālē, jo bieži jāatrisina dažādas problēmsituācijas.
"Latvijas finanšu pakalpojumu nozare katru gadu nāk klajā ar dažāda veida inovācijām.
Kopumā šajā ziņā esam ļoti attīstīti un varam mēroties spēkiem ar tādām lielvalstīm kā ASV, kā arī lielajām Eiropas valstīm.
Piemēram, norēķinoties ar maksājumu gredzenu kartes vietā, vairāk pārsteigsiet pārdevēju Spānijā, Grieķijā vai kādā citā lielvalstī, nevis kādu pie mums Latvijā. Tas parāda, ka arī šogad varam gaidīt sava veida inovācijas. Kādas tās būs – norāda pagājušā gada tendences," saka Bērziņš.
No 1. februāra finanšu pakalpojumu sniedzēji nodrošinās iespēju Latvijā izmantot elektronisko parakstu vai e-paraksts mobile. Tas nozīmē, ka, visticamāk, palielināsies gan e-paraksta lietojamība, gan lietotāju skaits. Līdz ar to turpināsim iet digitālās attīstības virzienā, kas nodrošinās iespēju vēl lielāku pakalpojumu klāstu un citas aktivitātes piedāvāt un saņemt attālināti.
Norēķinu karšu digitalizācija ir aizgājusi jau gana tālu, un šobrīd dzīvojam tādā vidē, ka ne vienmēr līdzi ir vajadzīga fiziska karte, lai kaut ko iegādātos. 2023.gadā šī tendence tikai pastiprināsies.
"Pateicoties tam, ka arvien vairāk klientu darbības veic digitālā vidē, bankas var daudz labāk personalizēt katra klienta pieredzi. Tas atsaucas vairākos virzienos, piemēram, drošības uzlabošanā un saistošāku pakalpojumu sniegšanā. Piemēram, šogad klientiem ļoti aktuāli būs pakalpojumi, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanu un ieguldīšanu, kā arī veidi un pakalpojumi, kas palīdzēs pārvaldīt budžetu un uzkrāt drošības spilvenam," tā Bērziņš.
