Koalīcijas partiju Saeimas frakcijas plāno tikties ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amata iespējamo kandidāti, bijušo Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāju Kristīni Saulīti, pirmdien, 9. janvārī, pēc valdības veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja politiķi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apstiprināja, ka "Jaunās vienotības" frakcija plāno tikties ar Saulīti.
"Apvienotā saraksta" frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars līdzīgi norādīja, ka ir apspriedis šo jautājumu ar citu Saeimas frakciju vadītājiem, kā arī AS organizēs tikšanos tuvākajā laikā ar Saulīti, lai uzklausītu viņas redzējumu.
Politiķis atgādināja par saistībā ar CVK iepirkumu ierosināto kriminālprocesu, kā arī aicināja preventīvi veikt darbības, lai nākamās vēlēšanas noritētu kvalitatīvi.
Arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka Nacionālā apvienība tiksies ar Saulīti.
Kā ziņots, viena no CVK priekšsēdētāja amata kandidātēm tiek izskatīta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Saulīte.
Par viņas iespējamo kandidatūru šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem pastāstīja JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā tiek izmeklēti noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā.
KNAB informēja, ka 7. novembrī sākts kriminālprocess aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.
Pēc Latkovska paustā, prezidents norādīja, ka daudzviet Eiropā vēlēšanu komisijas atrodas izpildvaras - Iekšlietu vai Tieslietu ministrijas - paspārnē.
Tāpat CVK var atrasties arī Saeimas sastāvā. Frakcijas vadītājs uzsvēra, ka tās ir tikai dažas no iespējām, par kurām būs jālemj nākamajam CVK vadītājam.
"Runa ir par modernāku, uz informāciju tehnoloģiju izmantošanu balstītu CVK. Aktuāls ir jautājums arī par resursu izmantošanu, jo šajā ciklā gaidāmas trīs vēlēšanas - Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību. Ja runājam par cilvēku piesaisti un informāciju tehnoloģiju resursu izmantošanu, iespējams, strādājot Saeimas sastāvā, tas būtu daudz racionālāk izmantojams," teica 14. Saeimas deputāts.
Latkovskis arī norādīja, ka CVK darbību varētu apgrūtināt arī sāktais kriminālprocess. Viņa ieskatā, situācija nav vienkārša, tāpēc ir svarīgi, lai cilvēks, kurš ir gatavs uzņemties CVK darbību, ir ar stingru pārliecību par to, kas ir darāms un kādā veidā ir uzlabojams vēlēšanu process un norise.
Saeimas priekšsēdētāja biedre, 14. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) akcentēja, ka saruna ar prezidentu bija vērtīga un tās laikā pārrunāti šim Saeimas sasaukumam būtiski jautājumi, arī tie, pie kuriem plāno strādāt JV.
"Īpaša uzmanība tika pievērsta arī konstitucionālajiem jautājumiem, gan arī izglītības un zinātnes tēmai. Mēs runājām arī par valsts padomi un CVK stiprināšanu. Mēs pārrunājām plašu jautājumu loku, kas ir svarīgi mūsu frakcijai un kur mūsu domas ar Valsts prezidentu sakrīt," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Ar Valsts prezidentu šodien tikās arī Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" (AS) deputāti.
Kā norādīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), pārrunāto jautājumu loks bija plašs, sākot ar drošību un beidzot ar labklājību.
Smiltēns atzīmēja, ka tikšanās laikā runāts arī par CVK. Politiķa ieskatā, iespējams, patlaban ir jānotiek ne tikai vadības maiņai, bet arī jābūt diskusijai par CVK vietu, lomu un to, kā tā iekļaujas kopējā institucionālajā kartējumā.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome iepriekš lēma, ka kandidātus CVK priekšsēdētāja un citu CVK locekļu amatiem deputāti var izvirzīt līdz 2023. gada 19. janvārim, informēja parlamenta Preses dienestā.
Kriminālprocesā iesaistītā līdzšinējā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa apgalvo, ka vienmēr strādājusi pēc labākās sirdsapziņas, nodrošinot vēlēšanas, lai tās notiktu likumā noteiktajos termiņos.
