TVNET DOKUMENTĀLĀ FILMA ⟩ Starp diviem krastiem (1)

Oktobrī un novembrī no jūras uz nārstošanu Latvijas upēs atgriežas Baltijas laši, foreles, taimiņi un citas zivis. Neticami - pat pēc 800 km gara ceļa no dažādām Baltijas jūras malām nārstojošās zivis atgriežas tieši savā dzimtajā upē, dažkārt tikai dažu metru attālumā no vietas, kur dzimušas.

Šo zivju unikālo navigācijas spēju atrast savu pasaulē nākšanas spēju sauc par houmingu.

Atklātā jūrā zivis orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, Saules un iekšējā bioloģiskā pulksteņa, bet upju grīvās - pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva.

Lašveidīgo zivju nārstošana notiek straujās un krāčainās upēs, dažkārt desmitiem kilometru dziļi iekšzemē.

Ziemas beigās no ikriem izšķilsies mazuļi, kuri upē uzturēsies vēl gadu un tikai tad, kad būs sasnieguši pusaudža vecumu, dosies ceļā uz jūru. Pēc vēl trīs līdz četriem gadiem sāksies viņu pirmais atpakaļceļš uz dzimtajiem ūdeņiem,

bet to izdosies paveikt vien desmitajai daļai.

Pārējos būs apēduši roņi, ūdeles un citi plēsēji, nozvejojuši zvejnieki un apturējuši cilvēka radītie šķēršļi - ūdens piesārņojums, upju aizsprostojums un malu zvejnieki. Vēl pēc gada - otrajā nārstošanas reizē upē atgriezīsies vēl daudz mazāka šo zivju daļa. Un pavisam retos gadījumos zivis atgriežas uz nārstošanu trešo reizi.

Cilvēka radīto šķēršļu - upju aizsprostu - apiešanai tiek ierīkoti īpaši zivju ceļi. Latvijā tādi ir tikai daži. Pa tiem zivīm ir iespējams nokļūt nārstošanas vietās - straujtecēs un krācēs un pēc tam atpakaļ uz jūru.

Daugavā pēc lielo HES uzbūvēšanas zivju migrācija ir apturēta, nārsta vietas applūdinātas, un zivīm nav, kur nārstot. Daugavā ir gandrīz tikai no audzētavām izlaistie laši, kuru instinktos nav iekodēts atgriezties uz nārstošanu dzimtajās vietās, un to zveja nav aizliegta.

Zivju speciālisti uzskata, ka dabīgie Latvijas laši mūsu ūdeņos ir palikuši vien ap 15%, pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie.

Līdzīga situācija ir ar taimiņiem. Zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros speciālisti upēs zvejo vaislas zivis, kuras audzētavās tiek noslauktas. To mazuļi, uzauguši zivjaudzētavā, pēc kāda laika nokļūst upē. Šādām mākslīgi audzētam zivīm tiek nogrieztas taukspuras, lai vēlāk jūras un upju ūdeņos makšķernieki, zvejnieki un pētnieki varētu tās atšķirt no dabīgi izaugušajām zivīm.

Tieši nārstošanas vietās zivis ir visievainojamākās un kļūst par vieglu upuri maluzvejniekiem. Valsts vides dienesta zivju inspektoru darbs ir cīnīties ar maluzvejniecību Latvijā - pret nelegālajiem tīkliem, murdiem, ūdām, naktsšņorēm, zvejošanai ar elektrību un citiem maluzvejniecības rīkiem un paņēmieniem. Inspektori izmanto patruļas, dronus, kvadriciklus, nakts redzamības un termo iekārtas. Un sodus.

Sodi ir bargi - piemēram, par katru lieguma laikā nelegāli noķerto lasi vai taimiņu sods ir 715 eiro.

Par četrām zivīm - soda summai pārsniedzot 2500 eiro, vai zvejošanu ar elektrību iestājas kriminālatbildība. Par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumiem - sods līdz 350 eiro. Par zvejošanu ar tīkliem vai citiem aizliegtiem paņēmieniem, piemēram, zivju duršanu, sods ir līdz 700 eiro.

Valsts vides dienesta zivju inspektoriem darbā palīdz arī 77 brīvprātīgo inspektoru tīkls visā Latvijā. Tie ir aktīvi vietējo reģionu iedzīvotāji, kuriem rūp zivju krājumu saglabāšana un bioloģiskās daudzveidības nodošana tālākajām paaudzēm. Brīvprātīgajiem inspektoriem ir tiesības veikt pārbaudes, fiksēt pārkāpumus un izcelt nelikumīgos zivju ieguves rīkus. Pateicoties šādām vietējām acīm un ausīm VVD zivju inspektoriem ir iespējams veikt inspekciju attālos reģionos, kur piekļuve ir apgrūtināta.

Paaudžu maiņa, sabiedrisko inspektoru skaita pieaugums, regulārie reidi un sodi ir galvenie iemesli, kāpēc maluzvejniecības apjoms ir samazinājies. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tiek konfiscēts uz pusi mazāk nelegālo rīku. Tomēr Latvijas upēs saglabājas nelabvēlīga vide lašveidīgo zivju dzīvībai. Salaca pašlaik ir vienīgā Latvijas upe ar labvēlīgiem apstākļiem lašu populācijai. Ar Latvijas iedzīvotāju aktīvu līdzdalību maluzvejniecības apkarošanā un zivīm labvēlīgas vides radīšanā, zinātniski pamatotu pasākumu plānošanā ir cerība, ka mūsu nākamās paaudzes dzīvos sakārtotā un daudzveidīgā vidē.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu