Aktīviste par algu iesaldēšanu: valsts pārvaldē strādājošie jānodala no politiķiem (4)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Ministru kabinets. Ilustratīvs attēls.
Ministru kabinets. Ilustratīvs attēls. Foto: Paula Čurkste/LETA

Ministru kabinetam izskatīšanai nodots vairāk nekā 10 000 pilsoņu kolektīvais iesniegums par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" skaidroja iniciatīvas autore Nora Freimane, iniciatīva par algu iesaldēšanu neattiecas uz valsts pārvaldē strādājošajiem, bet tieši politiķiem, kam algas ir augušas katru gadu.

"Ja arguments algu celšanai ir kvalificētu speciālistu piesaiste, vai līdzšinējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš gatavojas savu vietu atdot par 53% labākam premjeram?" retoriski jautāja Freimane, "algu iesaldēšanas" iniciatīvas autore.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja: lai sasniegtu 2017. gadā aizsāktās atalgojuma reformas mērķi, atalgojumu celšanai nākamgad būtu jāatvēl 200 miljoni eiro. Viņš gan atzīst, ka tas nav reāli.

Diskusijas laikā raidījuma vadītājs Jānis Domburs vēlējās noskaidrot, cik saņem katrs no raidījuma viesiem, kuriem atalgojums tiek maksāts no valsts budžeta. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka saņem apmēram 7000 eiro, bet Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis gan norādīja, ka saņem tikpat, cik pērn – 5000 eiro.

Jau vēstīts, ka valdībai līdz 15.aprīlim jāsniedz parlamentam ziņojums par iedzīvotāju iniciatīvas izvērtējuma rezultātiem.

Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Rezultātā no šī gada premjera alga kāpj par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.

Šogad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar 2022.gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

2023.gada budžetā Saeimas deputātu algām paredzētā summa pieaugusi no 4 406 436 eiro līdz 6 482 055 eiro jeb par diviem miljoniem eiro, savukārt Valsts kancelejai ministru un premjera parlamentārā sekretāra algas kāpums izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro. Pieskaitot atlīdzības kāpumu pārējiem parlamentārajiem sekretāriem un Valsts prezidentam, sanāk, ka politisko amatu algu celšana šogad budžetā izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, aprēķinājis "de facto".

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu