"Ja arguments algu celšanai ir kvalificētu speciālistu piesaiste, vai līdzšinējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš gatavojas savu vietu atdot par 53% labākam premjeram?" retoriski jautāja Freimane, "algu iesaldēšanas" iniciatīvas autore.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja: lai sasniegtu 2017. gadā aizsāktās atalgojuma reformas mērķi, atalgojumu celšanai nākamgad būtu jāatvēl 200 miljoni eiro. Viņš gan atzīst, ka tas nav reāli.
Diskusijas laikā raidījuma vadītājs Jānis Domburs vēlējās noskaidrot, cik saņem katrs no raidījuma viesiem, kuriem atalgojums tiek maksāts no valsts budžeta. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka saņem apmēram 7000 eiro, bet Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis gan norādīja, ka saņem tikpat, cik pērn – 5000 eiro.
Jau vēstīts, ka valdībai līdz 15.aprīlim jāsniedz parlamentam ziņojums par iedzīvotāju iniciatīvas izvērtējuma rezultātiem.
Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Rezultātā no šī gada premjera alga kāpj par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.