"Gids stāsta savu izdomāto vēsturi!" Jurēvics vēršas prokuratūrā par Grevcovas izteikumiem Okupācijas muzejā

Papildināts ar deputātes Grevcovas komentāru
TVNET/LETA
"Gids stāsta savu izdomāto vēsturi!" Jurēvics vēršas prokuratūrā par Grevcovas izteikumiem Okupācijas muzejā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 98
Glorija Grevcova
Glorija Grevcova Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics vērsies prokuratūrā par Glorijas Grevcovas izteikumiem, apmeklējot Okupācijas muzeju, vēsta politiķa ieraksts sociālajā platformā "Twitter".

Tikmēr atbilstoši savai kompetencei šī gadījuma izvērtēšanu jau sācis Valsts drošības dienests (VDD). Dienests gan plašākus komentārus aģentūrai LETA nesniedza.

Prokuratūra apliecināja, ka patlaban ir sākta iesniegumā minētā satura vērtēšana. Patlaban neesot zināms, vai iesniegums tiks pārsūtīts VDD.

Tikmēr NA Saeimas frakcija par Grevcovas izteikumiem vērsīsies parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, norādīts NA "Twitter" konta ierakstā.

2022. gada 22. janvārī Saeimas deputātes Grevcovas profilā sociālo tīklu platformā "TikTok" tika publicēts video, kurā viņa apmeklēja Okupācijas muzeju.

"Atnācu uz tā saucamo Okupācijas muzeju. To, kurš kādreiz tika saukts par Strēlnieku muzeju. Un zināt, fakts pēc fakta nesakrīt. Gids stāsta savu - paralēlo, izdomāto - vēsturi. Un uz konkrētiem jautājumiem gids atbildēt nevar. Bet fakti nesakrīt. Kas tas par muzeju un tieši kāpēc, kādu mērķu labad tas ir radīts? Atgādināšu - muzeja nosaukums ir Okupācijas muzejs", saviem sekotājiem stāsta Grevcova. 

"Lūk, tā arī dzīvojam. Apskatījām visus eksponātus, un sapratām - re, kā mūs muļķo, kā mūs muļķo... Ja es jau agrāk domāju, ka pie mums ir propaganda, tad, izejot cauri šim muzejam, tu saproti, kas tas ir - īsta propaganda," rezumē Grevcova.

Vēlāk Grevcova izveidoja citu video, kurā skaidroja un precizēja savus novērojumus. Grevcova "TikTok" video norāda, ka Okupācijas muzeja ieejai jābūt bezmaksas, nevis desmit eiro, lai ikviens valsts iedzīvotājs var iepazīties ar vienu no Latvijas vēstures smagākajiem posmiem.

Tāpat deputāte novērojusi, ka daudzi fakti, it īpaši par izsūtītajām, mirušajām un represētajām personām, nesakrīt, tāpat izvietotie materiāli un gidu pārzinātā informācija esot šaurāka nekā realitāte.

Viņasprāt, muzejā eksponētās fotogrāfijas neatbilst ar tām kopā pasniegtajiem faktiem, piemēram, nāves koncentrācijas nometnes papildina fotogrāfijas ar skaisti ģērbtiem, priecīgiem cilvēkiem. Arī gadskaitļi pie fotogrāfijām neatbilstot - Rīga 1930.gadā izskatoties tāpat kā vairāk nekā desmit gadus vēlāk. Par to Grevcova aizrādījusi gidam.

Deputāte video uzsver, ka vēlas aktualizēt to, ka Okupācijas muzejs ir viena no mūsu valsts sejām, kurā visam jābūt perfektam. Viņa norāda, ka valsts vēstures traģiskajiem notikumiem jābūt atspoguļotiem patiesiem, skaidri saprotamiem, skarbiem un ar konkrētiem skaitļiem. Grevcova arī aicina savus novērojumus ikvienam pašam pārbaudīt, dodoties uz muzeju.

Grevcova arī skaidrojusi, ka Latvijas "okupācijas fakts netiek noliegts, jo šāds periods diemžēl mūsu valsts vēsturē ir bijis".

Jurēvics norāda, ka Grevcovas teiktais nepārprotami liecina par vēlmi publiski noliegt Latvijas okupāciju, tādēļ lūdz izvērtēt, vai Grevcovas darbībās, publiskojot šāda satura materiālu, nav saskatāmas Krimināllikuma 74.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu pazīmes un ierosināt kriminālprocesu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu