"Viena lieta ir klausīties tuvinieku stāstus, cita - elpot vienu gaisu ar Maskavu," kādā intervijā atzina Latvijas pilsone Alīna Gerliņa, kura, kā apgalvo pati, vienmēr ir sapņojusi par Maskavu, kaut gan augusi Rīgā. Plašāku sabiedrības uzmanību Gerliņa ieguva pēc 2022.gada septembrī notikušajiem pseidoreferendumiem Krievijas okupētajos Ukrainas apgabalos, kur Gerliņa piedalījās kā "neatkarīgā" novērotāja no Latvijas. Šobrīd viņa ir ērti iekārtojusies starp Kremļa propagandistiem un iesaistījusies dažādos tā organizētajos projektos. Kā no kautrīgas meitenes, kas darbojās Rīgas skolēnu domē, viņa izauga par prokremlisku aktīvisti? TVNET tiešsaistes žurnāls KLIK rakstu sēriju "Latvijas pilsoņi - Kremļa draugi" iesāk ar stāstu par Alīnu Gerliņu.

Jautra meitene, kas nav centusies uzspiest nekādus politiskos vai cita veida uzskatus - tāda bijusi Alīna savos skolas gados. Tomēr savā blogā jau 2011.gadā rakstījusi par studiju iespējām Krievijas augstskolās, uzskaitot pat tādus variantus kā izmantot tā dēvēto tautiešu politiku (Krievijas maigās varas instruments, kuru tā izmanto, lai attaisnotu iejaukšanos citu valstu iekšpolitikā, skaidrojot to ar tautiešu interešu aizstāvību). 2012.gadā Alīnas ilgi lolotais sapnis par mācībām kādā no Krievijas universitātēm piepildījās, un viņa tika uzņemta universitātē caur speciālu prezidentālo programmu. Tikai ierodoties Maskavā, Alīna uzzināja, ka mācīsies tik prestižajā Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā (MVSAI).

Alīnas akadēmiskās gaitas MVSAI neapstājās tikai ar bakalaura grādu starptautiskajā žurnālistikā. Turpat iestājusies arī maģistra programmā (politoloģija), kuru noslēdza ar gala darbu par tēmu "Etniskā lobija nozīme valsts un nācijveidošanā postpadomju telpā (krievu diasporas Baltijas reģionā piemēra analīze)". Tāpat viņas zinātniskā darbība izpaudusies arī ar dažādiem blakus projektiem. Tā, piemēram, 2018.gadā nominēta vienai no prestižākajām Krievijas studentu balvām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X