Video ⟩ Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana un citi aktuāli jautājumi (1)

Preses konferencē pēc valdības sēdes piedalās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, labklājības ministre Evika Siliņa.

Valdība atbalsta ieceri par minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu

Valdībā šodien, 24. janvārī, tika atbalstīti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz pārskatīt minimālos ienākumu sliekšņus.

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā skaidrots, ka grozījumi nepieciešami, lai pilnībā noteiktu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) apmēru un nostiprinātu regulāru tā apmēra pārskatīšanu, lai veicinātu iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas pastāvīgu uzlabošanos.

Līdz ar to likumprojekta mērķis ir noteikt VSNP apmērus procentuālā apmērā no aktuālās ienākumu mediānas, noapaļojot līdz veseliem eiro. Tāpat mērķis ir saglabāt nosacījumu, ka VSNP apmērus pārskata katra gada 1.janvārī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā minimālo ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.

Ņemot vērā Oficiālajā statistikas portālā publicēto informāciju, 2020.gada ienākumu mediāna, kura ir par pamatu VSNP apmēru noteikšanai 2023.gadam, ir 626,57 eiro mēnesī. Savukārt ienākumu mediānas prognozes, nosakot VSNP apmēru 2024. un 2025.gadam ir 700,51 eiro 2024.gadam un 756,55 eiro 2025.gadam.

Minimālo ienākumu sliekšņu, tai skaitā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanas spēkā stāšanās ir noteikta ar 2023.gada 1.jūliju.

Plānots, ka minimālo ienākumu sliekšņi netiks pārskatīti, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti. Sākot no 2024.gada, minimālo ienākumu sliekšņi tiks pārskatīti katra gada janvārī.

LM vērtējumā, likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti, mazinot nabadzību un sociālās atstumtību valstī.

Valdībā tika atbalstīti arī saistītie grozījumi likumā "Par sociālo drošību".

Valdība atbalsta izmaiņas GMI un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņu noteikšanas principos

Valdībā šodien, 24. janvārī, atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai mainītu garantētā minimālā ienākumu (GMI) slieksņa un trūcīgās un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanas principus, tos vairs nenosakot kā konkrētu skaitli, bet kā daļu no iedzīvotāju ienākumu līmeņa.

Patlaban GMI ir 109 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka, likumā saglabājot minimālo ienākumu sliekšņu absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār.

Abas izvēles pēc būtības nenovērstu trūkumus - minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu, kā arī neatbilstu minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim, uzsver LM.

Likumprojekts paredz noteikt GMI slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, paredzot, ka GMI ir 20% apmērā no ienākumu mediānas, trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50% apmērā no ienākumu mediānas. Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku kā 80% apmērā no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus koeficientus - pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tas ir koeficients 1, bet pārējām personām mājsaimniecībā - 0,7.

Mājokļa pabalsta pieejamības uzlabošanai likumprojekts paredz noteikt koeficientus GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai dažādiem mājsaimniecību veidiem, lai tādējādi sekmētu sociālekonomiskās nevienlīdzības un nabadzības risku mazināšanu, kas ir būtiska arī valsts ilgtspējas aspektā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai mājsaimniecībai piemēro koeficientu 2,5 - atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti. Koeficients 2 varētu tikt piemērots mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, savukārt pārējām mājsaimniecībām - 1,5.

Lai nodrošinātu koeficientu piemērošanas nepārtrauktību mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai, likumprojekta spēkā stāšanās termiņš noteikts 2023.gada 1.jūnijs