Augstākās izglītības bāzes finansējums IZM budžeta plānā nav pietiekams

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese Foto: Edijs Pālens/LETA

Augstākās izglītības bāzes finansējums 2023. gada budžeta plānā nav pietiekams, jo neņem vērā notikumus, kas ir palielinājuši augstskolu izdevumus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese.

Šodien komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prezentēja ministrijas budžeta prioritātes. Savukārt pēc budžetu prioritāšu prezentācijas vairāki komisijas dalībnieki norādīja, ka pašreiz plānā ir nepietiekams augstākās izglītības bāzes finansējums.

Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve Marija Hramcova norādīja, ka, ņemot vērā ārstniecības iestāžu prakšu vietu cenas, energoresursu cenām, asistentu nodrošināšanu, pašreiz universitātei netiek nodrošināts pietiekami liels finansējums.

IZM, prezentējot budžeta prioritātes, skaidroja, ka ministrija plāno šā gada budžetā 98 694 665 eiro atvēlēt augstākās izglītības izdevumiem.

IZM minēja vairākus izaicinājumus esošajai finansēšanas sistēmai. Piemēram, budžeta vieta kā galvenais finansēšanas elements radot aplamu stimulu aizpildīt budžeta vietas. Latvijā esot vieni no zemākajiem ieguldījumiem uz vienu studējošo Eiropas Savienības un Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas valstu starpā.

Tāpat IZM norādīja, ka Latvijā ir otrs zemākais jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvars Ziemeļvalstu reģionā, kā arī neesot sociālo kritēriju budžeta vietu piešķiršanā un esot augsts studējošo atbirums.

Viens no galvenajiem budžeta mērķiem augstākajā izglītībā ir tenūras profesūras izveidošana. Kopēji tenūras ieviešanai plānots ieguldīt 3 miljonus eiro no valsts budžeta finansējuma, papildus tam vairāk nekā 14 miljoni eiro nāks no Eiropas Savienības fondiem, bet vairāk nekā 7 miljoni eiro - no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Kā otro, no svarīgākajiem mērķiem, IZM izcēla zinātni. Valsts budžeta finansējuma palielinājums esot solis, lai pie Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozēm nodrošinātu stabilitāti valdības darbības perioda ietvaros.

IZM plāno par 7,6 miljoniem eiro 2023.gadā palielināt zinātnes bāzes finansējumu, bet 2024.gadā - par 13,2 miljoniem eiro. Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem arī plānots 2023.gadā palielināt finansējumu par 1,5 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - 3 miljonu eiro.

Valsts pētījuma programmām plānots nākamos trīs gadus palielināt finansējumu par 8,8 miljoniem eiro.

Papildus komisijas sēdes laikā IZM iepazīstināja ar pārējā budžeta prioritātēm. Viena no prioritātēm ir vienotas skolas nodrošināšana, kurā iekļautas ir ne tikai mācības valsts valodā, bet arī skolu tīkla sakārtošana un citi jautājumi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu