Ziemeļkorejas hakeri pagājušajā gadā nolaupījuši kriptovalūtas kopumā 1,7 miljardu dolāru vērtībā, aprēķinājusi blokķēžu analītikas kompānija “Chainalysis”. Tas ir teju četrkāršs pieaugums, salīdzinot ar 2021. gadu, kad Ziemeļkorejas hakeriem izdevās iegūt digitālās valūtas 429 miljonu dolāru vērtībā.
Kopumā pagājušajā gadā tika nolaupīti kriptoaktīvi 3,8 miljardu dolāru vērtībā, līdz ar to Ziemeļkorejas hakeru guvums ir 44% no visa pagājušā gada guvuma. Eksperti norāda, ka Ziemeļkorejai kriptovalūtu laupīšana ir ļoti svarīgs naudas gūšanas avots, un noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiek novirzīti kodolarsenāla palielināšanai.
Ziemeļkoreja ir veikusi sešus kodolizmēģinājumus, un paredzams, ka šogad gaidāms septītais izmēģinājums. Pagājušajā gadā Phenjana veica rekorddaudz ballistisko un citu raķešu izmēģinājumus. Raķešu izmēģinājumi un bruņošanās notiek laikā, kad valsts ekonomika turpina izjust arvien jaunas grūtības.
“Kontekstam – Ziemeļkorejas eksporta apjoms 2020. gadā bija 142 miljoni dolāru, tādējādi kriptovalūtu laupīšana nodrošina būtisku ekonomikas daļu,” norādīts “Chainalysis” ziņojumā.
Hakeri parasti iegūst kriptovalūtas, izmantojot “mikserus”, kas sajauc vairākiem lietotājiem piederošas kriptovalūtas, tādējādi izmainot informāciju par valūtas izcelsmi. Citi eksperti norāda, ka Ziemeļkorejas hakeri iegūst kriptovalūtas, izmantojot brokerus Ķīnā, kā arī cita veida digitālos aktīvus.
Janvārī FIB apstiprināja, ka ar Ziemeļkoreju saistītais hakeru grupējums “Lazarus Group” bija atbildīgs par 100 miljonus dolāru vērtu laupīšanu blokķēdes tīklā “Horizon”. Kopumā uz decentralizētajiem finanšu protokoliem (DeFi) attiecas vairāk nekā 82% pērn nozagtās kriptovalūtas.
Viens no DeFi plusiem ir tas, ka lietotāji zina, kas notiek ar viņiem piederošajiem līdzekļiem, un visi protokoli ir publiski pieejami. Tā ir relatīvi caurspīdīga sistēma, tomēr – tā piesaista arī hakerus, kuri veiksmīgi izmanto DeFi ievainojamības.
Blokķēžu drošības kompānijas “Halborn” vadītājs Deivids Šveds uzsver, ka DeFi attīstītāji “kā prioritāti nosaka izaugsmi, nevis drošību”, tādējādi drošība šai sistēmai nav tajā augstākajā līmenī. Šveds norādīja, ka DeFi izstrādātājiem “jāmācās no tradicionālo finanšu institūciju platformām, veidojot savu drošības arhitektūru”.
