Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Facebook izplatās safabricēts un kādai neesošai valsts ierēdnei piedēvēts citāts, kurā valsts tēriņi pensionāru ārstēšanai saukti par bezjēdzīgiem. Izdomātā citāta avots ir krāpnieciska interneta vietne, kas cenšas pārdot Latvijā nereģistrētu medikamentu jeb brīnumlīdzekli un iegūt cilvēku personīgo informāciju. Facebook ar ziņu dalījušies teju 700 cilvēku.
Facebook lietotāji dalās ar ekrānšāviņu, kurā redzama krāpnieciska interneta vietne. Tajā tiek izplatīts kāds sirds un asinsvadu ārstēšanai paredzēts brīnumlīdzeklis Tonerin. Vietnē publicēts raksts, kas veidots kā ziņu sižeta pārstāsts. Visticamāk, lai raisītu auditorijas sašutumu, izdomātajai amatpersonai piedēvēts skandalozs citāts – viņa savā sociālā medija profilā esot paudusi, ka pensionāru nav žēl un nav vērts tērēt naudu “veču” ārstēšanai. Uzreiz pēc ieraksta “departamenta vietniece” kopā ar pārējo vadību esot atlaisti no darba, savukārt viņa ierakstu izdzēsusi. Izdomātajā rakstā slavēts preparāts Tonerin, kuru Latvijā pārdodot četras reizes lētāk par tā pašizmaksu. Tas spējot “pilnībā izārstēt cilvēka sirds un asinsvadu sistēmu”, un ārzemēs cilvēki par to maksātu tūkstošus.
Līdzeklis Tonerin nav atrodams ne Latvijas zāļu reģistrā, ne uztura bagātinātāju reģistrā. Meklēšanas rīkā Google atrodamas vairākas līdzīgas vietnes, kas izplata Tonerin. Lielākajā daļā pat nav norādīts preparāta sastāvs. Dažās rakstīts, ka tas veidots no dabiskām vielām un nesatur “ķīmiju”, bet citās stāstīts, ka tas satur koenzīmu Q10, kas Latvijas aptiekās nopērkams par trīsreiz zemāku cenu, nekā reklamē krāpnieki.
Gan interneta vietnē, gan tajā publicētajā “ziņā” ir vairākas detaļas, kuras liecina par krāpšanu. Pirmkārt, safabricētais sižets. Nav liecību, ka citāta autore ir īsts cilvēks. Rakstā viņa nosaukta par galvenā farmaceita vietnieci, taču Veselības ministrijas Farmācijas departamentā šāda amata nav; nav arī galvenā farmaceita. Valsts amatpersonu deklarāciju datubāzē nav atrodama neviena amatpersona ar šādu vārdu un uzvārdu. Turklat medijos nav ziņots, ka janvārī, kad publicēts raksts, vai agrāk būtu atlaista visa departamenta vadība.
Lai radītu ilūziju, ka stāsts ir patiess, lapas veidotāji izmanto modificētus ekrānšāviņus no TV3 raidījuma 900 sekundes. Pirmajā attēlā redzami divi raidījuma vadītāji, kuru vizuālais tēls pārveidots, izmantojot novecošanas foto filtru. Tāds pieejams vairākās aplikācijās.
Arī attēls, kas it kā parāda jauno departamenta vadītāju, visticamāk, ņemts no 900 sekunžu raidījumiem. Tajā patiesībā redzams bijušais LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, kurš pērn jūlijā devās mūžībā.
Ne tikai stāsts, bet arī pati Tonerin interneta vietne ir aizdomīga – tajā ir vairākas pazīmes, kas liecina par krāpšanu. Pirmkārt, vietnē nav nekādas informācijas par uzņēmumu, kas pārdod preparātu. Otrkārt, visas saites lapā ved uz digitālu laimes ratu, kurā var “izlozēt” atlaidi preparāta iegādei. Pēc rata griešanas cilvēks tiek aicināts ievadīt savu vārdu, telefona numuru un e-pasta adresi; pēc tā iepirkšanās process apstājas. Treškārt, vietne ļoti steidzina – tajā redzami brīdinājumi, ka preparāta nav daudz un jārīkojas ātri, citādi brīnumlīdzeklis tiks atdots nākamajam cilvēkam. Pēc rata iegriešanas pat sākas 25 minūšu atskaite, līdz atlaide beigsies. Centieni panākt, ka cilvēks rīkojas, pirms paspēj visu apdomāt, ir bieži izmantota krāpnieku metode. Ceturtkārt, lapā lasāmas fiktīvu pircēju recenzijas. Piemēram, “pircējas” Natālijas Dombrovskas bildei izmantota fotogrāfija no kādas britu sievietes TripAdvisor profila.
Secinājums: Stāstu par Farmācijas departamenta darbinieci, kurai nerūpot pensionāru nāves, safabricējuši krāpnieki, kas cenšas izplatīt Latvijā nereģistrētu uztura bagātinātaju un/ vai uzzināt lietotāju personīgo informāciju.
