Pagājušā gada vidū Eiropas vienotā valūta eiro sasniedza paritāti ar dolāru, taču septembra otrajā pusē eiro vērtība nokritās līdz zemākajai vērtībai 20 gadu laikā – 0,95 dolāriem par vienu eiro. Tas bija skaidrojams ar Eiropai draudošo enerģētikas krīzi. Tagad Eiropas valūta ir atguvusies, dodot lielu atvieglojumu reģiona cīņai pret inflāciju.
Pašlaik viena eiro vērtība ir nostabilizējusies ap 1,07 dolāru robežās. Tas ir par 13% vairāk nekā septembrī. Eiro vērtības pieaugumu ir sekmējis energoresursu cenu kritums, kā arī fakts, ka eirozona varētu izvairīties no dziļas recesijas. Tāpat arī Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina agresīvi palielināt procentu likmes.
No otras puses, eiro vērtības pieaugumu sekmē dolāra vājināšanās, jo ASV Federālās rezerves vairs tik aktīvi neīsteno pasākumus pret inflācijas pieaugumu, kā tas bija rudenī.
“Pirms trim mēnešiem tirgus prognozēja ļoti smagu krīzi Eiropā. Pastāvēja bažas, ka kara Ukrainā radītā enerģētikas krīze Eiropā būs ekstrēma, tomēr tagad redzams, ka šis scenārijs nav piepildījies,” pauž “Vanda Research” valūtu analītiķis Viradžs Patels.
Krievijas sāktais karš Ukrainā, kam sekoja Rietumvalstu noteiktās sankcijas, ekonomikā radīja ļoti turbulentu situāciju, kā rezultātā Eiropai draudēja bezprecedenta enerģētikas krīze. Dabasgāzes cenas sasniedza jaunus rekordus, kas faktiski dzēsa reģiona trauslo ekonomisko atkopšanos pēc kovida pandēmijas krīzes.
Ekonomiskās prognozes pasliktinājās katru mēnesi, inflācija nekontrolēti auga, tāpat arī pieauga aizņemšanās izmaksas, kas lika domāt, ka eirozonai draud ļoti dziļa recesija. Tieši tādēļ eiro vērtība arī kritās.
Tomēr ekonomiskās perspektīvas pasliktinājās ne tikai Eiropā – problēmas skāra arī citus pasaules reģionus, tieši tādēļ investori arvien vairāk paļāvās uz dolāru, saskatot šajā valūtā “drošu patvērumu”. Tas ļāva dolāram nostiprināt savas pozīcijas un pieaugt attiecībā pret eiro.
Eiro vērtība sākotnēji cieta arī ECB atturības dēļ – kamēr ASV Federālās rezerves jau sāka aktīvi celt procentu likmes, ECB ar šādu soli nogaidīja. Tas nozīmēja, ka galvenās procentu likmes eirozonā bija krietni zemākas nekā ASV, kas ar šādu soli piesaistīja lielāku ārvalstu investoru uzmanību.
“Bija sajūta, ka tirgū dolāram vairs nav alternatīvu, un tas ļāva dolāra vērtībai būtiski pieaugt,”
sacīja “Amundi Asset Management” valūtu menedžmenta vadītājs Andreass Kēnigs.
Šoziem Eiropā laikapstākļi ir maigi – gaisa temperatūra visai bieži ir virs normas, un tas ļāvis būtiski ieekonomēt energoresursus. Laikapstākļi ir ietekmējuši arī eiro vērtību – bažas par enerģētikas krīzi un energoresursu trūkumu šajā ziemā kļūst arvien mazākas, un tas ļāvis ievērojami samazināties gāzes cenām. Līdz ar to enerģētikas jomā situācija ir daudz labāka, nekā varēja prognozēt vien pirms četriem mēnešiem.
Labāka situācija ir ļāvusi uzlabot prognozes, pieļaujot, ka eirozona varētu izvairīties no recesijas, un par to liecina arī 2022. gada 4. ceturkšņa pārsteidzošie dati – eirozona gadu noslēgusi pat ar nelielu izaugsmi.
Beidzot redzami rīkojas arī ECB – tā turpina agresīvi kāpināt procentu likmes, lai cīnītos pret inflāciju, kas joprojām ir ļoti augsta, lai gan ASV tā jau nedaudz sākusi kristies.
“Ņemot vērā, ka Eiropā procentu likmes kāpj ātrāk nekā ASV, tas dod labumu eiro un piesaista jaunu kapitālu no investoriem, kas neatrodas eirozonā,”
skaidro Vācijas un Austrijas bankas ING ekonomists Karstens Bržeskis.
Vēl viens faktors – dolāra vērtība samazinās. Salīdzinot ar rudens sākumu, dolāra vērtība ir kritusies attiecībā pret citām lielajām valūtām, kā britu mārciņu un Japānas jenu, jo ASV Federālās rezerves ir mīkstinājušas agresīvo cīņu pret inflāciju - tā jau devusi rezultātus.
Spēcīgāks eiro palīdzēs samazināt inflāciju, padarot importu lētāku. Tā kā naftas, gāzes un citu resursu imports galvenokārt ir denominēti dolāros, tad spēcīgāks eiro un vājāks dolārs nozīmē, ka Eiropā imports kļūst lētāks.
No otras puses, tas importu var padarīt arī dārgāku, jo varētu ciest izaugsme no eksporta atkarīgajās valstīs, kā Vācijā. Tomēr Bržeskis norāda, ka eiro joprojām nav sasniedzis kritisko līmeni, kas varētu radīt kritiskus draudus Eiropas eksportam.
“Eiro vērtības pieauguma negatīvajam efektam ir jābūt ļoti ierobežotam. Negatīvo efektu var atspēkot, piemēram, Ķīnas ekonomikas pilnīga atvēršanās, palielinoties pieprasījumam pēc Eiropas precēm. Un Ķīna parasti ir maz pievērsusi uzmanību eiro kursam,” pauž Bržeskis.
Ceļotājiem, kas no Eiropas ceļo uz ASV, spēcīgāks eiro nozīmē to, ka ir iespējams iegādāties vairāk dolāru, nekā tas bija iespējams septembrī (piemēram, septembrī par 100 eiro varēja iegādāties 95 dolārus, taču tagad – par vismaz 12 dolāriem vairāk).
Skaidras atbildes uz šo jautājumu nav, jo Eiropas ekonomikai riski tāpat saglabājas. Joprojām ir bažas, ka kādā brīdī energoresursu cenas var strauji pieaugt, karš Ukrainā turpināsies un arī recesijas iespējamība nav izslēgta.
Analītiķi ir vienisprātis, ka eiro vērtība šogad diez vai kāps vēl vairāk. Visticamāk, ka eiro vērtība šogad svārstībās robežās starp 1,05 un 1,10 dolāriem.
“Eiro vērtības kāpums bija “vienkāršākā daļa”. Ņemot vērā ļoti neskaidro vidi un perspektīvas 6-12 mēnešiem attiecībā uz recesiju, diez vai šis kāpums turpināsies,” noslēdz Patels.
