Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) 2023. gada 25. janvāra paziņojums, kurā minēts aicinājums meklēt risinājumus, kā atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās, lielā mērā satricinājis Rietumu pasauli. Nepilna mēneša laikā diplomātiskie centieni nepieļaut "neitrālo" sportistu dalību 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs pagaidām nav vainagojušies panākumiem. Izskatās, ka SOK ir gatava riskēt ar olimpisko spēļu boikotu, kas būtu pirmais pēdējo 40 gadu laikā. Vai patiešām ir gaidāms boikots un kas varētu piespiest SOK mainīt savu nostāju?

Pagājis jau teju gads, kopš Krievija ar Baltkrievijas atbalstu sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, tomēr SOK publiskajā komunikācijā liek noprast, ka organizācija ar savu prezidentu vācieti Tomasu Bahu priekšgalā negrasās mainīt nostāju. SOK rosina izstrādāt "stingrus kritērijus", kā agresorvalstu sportisti varētu piedalīties sacensībās kā "neitrāli atlēti". Līdzīgi naivi centieni bija iepriekšējās trīs Olimpiādēs - 2018. gadā Phjončhanā, 2021. gadā Tokijā un 2022. gadā Pekinā, kurās startēja "neitrālie sportisti" no Krievijas Olimpiskās komitejas (saīsinājums angļu val. - ROC).

Krievijai bija piespriestas sankcijas par valsts mēroga dopinga programmas piekopšanu. Krievijas sportistiem (it kā) bija aizliegts olimpiskajās spēlēs pārstāvēt savu valsti, izmantot karogu un atskaņot himnu. Realitātē agresorvalsts olimpieši cīnījās par medaļām, vairumā gadījumu tērpušies formas tērpos Krievijas karoga krāsās, kā arī daudzi medaļnieki devās vizītē pie diktatora Vladimira Putina. Veselais saprāts liek domāt, ka...

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp