Latvija jau desmit gadus izmeklē, kā tā sauktajā Magņitska lietā nozagtā nauda nonāca mūsu bankās un nekustamajā īpašumā. Dažos gadījumos konfiscēti iesaistīto cilvēku dzīvokļi un nauda. Viens no viņiem ir Artjoms Zujevs, kurš pret sava īpašuma zaudēšanu cīnās, mēģinot mainīt Latvijas likumus, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Šonedēļ Latvijas policija paziņoja, ka konfiscējusi 120 tūkstošus eiro, kas piederēja Belizā reģistrētai firmai "Asti Services".
Tas ir viss, kas palicis pāri pēc naudas atmazgāšanas maksājumiem, pašiem sev izīrējot greznu jahtu. Šis ir viens no daudziem darījumiem, kas noticis tā dēvētajā Magņitska lietā un kurā iegūtā nelegālā nauda glabājusies Latvijas bankās.
Krievijas jurists Sergejs Magņitskis 2008. gadā atklāja 230 miljonu dolāru izkrāpšanu no Krievijas budžeta. Magņitskis par to ziņoja varas iestādēm, un tas izšķīra viņa likteni. Krievijas policija nesāka izmeklēt naudas izkrāpšanu, bet vērsās pret pašu Magņitski. Viņu arestēja un cietumā piekāva līdz nāvei.
Magņitska darba devējs "Hermitage Capital" kopš tā laika viņa iesākto turpina. Atklājies, ka shēma patiesībā bijusi daudz lielāka. Tajā mazgāti miljardiem dolāru, Panamas dokumentu noplūde parādīja, ka caur to plūda arī Vladimira Putina tuvāko lokam uzticētie līdzekļi.
Nauda nonākusi vismaz 24 valstīs. 16 no tām ierosinājušas kriminālprocesus un līdzekļus arestējušas vai konfiscējušas.
Jau no izmeklēšanas sākuma bija zināms, ka netīrā nauda plūdusi caur Latvijas bankām. Bet Latvijā izmeklēšana virzījās lēni. Tā aktivizējās tikai pēc gadiem ilga mediju spiediena un Magņitska likuma pieņemšanas Saeimā.
Magņitska atklāto shēmu vadīja Dmitrijs Kļujevs. Kā viņa ciešu sabiedroto izmeklēšana identificēja Artjomu Zujevu. Zujevs bija iecienījis Latvijas ABLV banku. Tur viņš bija atvēris kontus 24 savām firmām.
Arī banka viņam uzticējās, un izsniedza 36 miljonu dolāru kredītu, pamatojoties uz personīgu Zujeva galvojumu. 28 miljonus viņš tā arī neatmaksāja.
Kad ABLV viņu sūdzēja Krievijas tiesā, Zujevs iesniedza, kā banka apgalvo, viltotus dokumentus par to, ka galvojums atcelts. Piedzīt zaudēto naudu bankai neizdevās.
Magņitska lietā Latvijas izmeklētāji noskaidroja, ka Zujeva firma "Carsonport" no shēmas centrālajiem ofšoriem "Altem Invest Ltd" un "Zibar Management Inc" saņēma vismaz 12 miljonus eiro. Šī nauda aizplūda uz citām valstīm, bet neliela daļa palika Latvijā. Zujevs bija iegādājās īpašumu, lai tiktu pie uzturēšanās atļaujas.
Norma, ka uzturēšanās atļaujas var saņemt par investīcijām nekustamajā īpašumā, stājās spēkā 2010. gada vasarā.
Pusgadu vēlāk Artjoms Zujevs iegādājās ofisa telpas Rīgā, Vidus Ielā. Saskaņā ar Zemesgrāmatu, pirkums viņam izmaksāja 112 tūkstošus latu. 2019. gadā Valsts policija īpašumam uzlika arestu.
Zujeva advokāts Magņitska un "Hermitage Capital" atklātos faktus dēvē par viedokli un sazvērestību teoriju. Viņš noliedz klienta saistību ar naudas atmazgāšanu. Viņaprāt policija izmeklēšanu nav veikusi, bet paļāvusies uz Braudera komandas savākto informāciju. Magņitska atklātie fakti Krievijā esot izmeklēti un visi vainīgie notiesāti.
"Nekā personīga" rīcībā esošas ziņas gan liecina, ka lietā savākti arī citi pierādījumi. Tiesā skatīti dati gan no Finanšu un kapitāla komisijas pārbaudes ziņojuma, gan likvidējamās bankas ABLV iekšējām pārbaudēm, gan paša Zujeva liecības.
Par Zujevam konfiscēto īpašumu 2021. gadā rakstīja arī laikraksts "Novaja Gazeta". Gan avīzi, gan raksta autoru Andreju Zajakinu Zujevs iesūdzēja tiesā.
Miljonārs noliedza, ka viņam kaut kas konfiscēts. Pretējo žurnālisti pierādīt nevarēja, jo konfiskācijas lietas tiesas skata aiz slēgtām durvīm.
Tagad pierādījies, ka žurnālistiem bija taisnība. Satversmes tiesā ierosināta lieta pēc Zujeva sūdzības par Latvijas likumiem, kuri ļāva arestēt un konfiscēt viņa īpašumus.
Prasībai pievienojušies vēl vairāki cilvēki un uzņēmumi, kam tāpat kā Zujevam pirmās instances tiesa lēma labvēlīgi, bet otrā instance pretēji un konfiscēja īpašumu.
Eksperti uzskata, ka Zujevs un viņa domubiedri savu nepanāks, taču to izslēgt nevar. Tādā gadījumā Satversmes tiesai būs arī jālemj, vai apstrīdēšanas iespēju attiecināt arī uz pagātnes lietām.
Tādu ir daudz, no ABLV klientiem vien līdzekļi vai īpašumi konfiscēti vai drīzumā par to lems vairākos simtos lietu. Sekas var attiekties arī uz lietām, kas būs saistītas ar konfiskācijām par labu Ukrainai.
Zujeva konfiscētā īpašuma vērtība ir niecīga salīdzinājumā ar to naudu, kas no ofšoriem ienāca viņa kontos vai ko viņš saņēma aizdevumā no ABLV un neatdeva. Tādēļ viņa cīņa pret konfiskāciju, visticamāk, notiek principa pēc. Tikpat mērķtiecīgi Magņitska lietas izmeklēšana un īpašumu konfiskācija tiekot bremzēta arī citviet.
Zujevs apgalvoja, ka par Latvijas īpašumu maksāja ar legāli saņemtā dividendēm no Kanādas uzņēmuma "Uranium One". Tas pieder Krievijas valsts uzņēmumam "Rosatom". Savukārt viņam konfiscētās telpas Klusajā centrā tagad tiek gatavotas pārdošanai.
Mediju ziņas liecina, ka pēc Krievijas okupācijas Zujevs ticis pie vīna fabrikas Krimā. Pagājušajā gadā tā radīja jaunas vīna etiķetes - ar vēstījumu, ka par sankcijām esot vienalga ("F*ck sanctions").
