VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) neauditētais apgrozījums 2022.gadā ir sasniedzis 46,28 miljonus eiro, kas ir par 10,8% lielāks nekā 2021.gadā, savukārt neauditētā tīrā peļņa sasniegusi 4,38 miljonus eiro, kas ir par 28,8% vairāk nekā 2021.gadā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Uzņēmuma EBIDTA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un pēc nomas atskaitījumiem ir sasniegusi 16,74 miljonus eiro.
Griškevičs norāda, ka aizvadītais gads VNĪ kā lielākajam būvdarbu pasūtītājam publiskajā sektorā bija izaicinājumiem pilns. Uzņēmumam veiksmīgi, vien ar dažiem izņēmumiem, izdevies pārvarēt būvdarbu un materiālu sadārdzinājuma radītos ārkārtējos apstākļus. Griškevičs pauž cerību, ka jau šogad VNĪ varēs nodot lietotājiem vairākus Latvijas drošībai un kultūras nozarei svarīgus objektus. Līdztekus tam 2022.gadā VNĪ sāka praktiski realizēt ideju par mūsdienu prasībām atbilstošiem birojiem, tostarp kopstrādes telpām publiskā sektora strādājošajiem.
Pērn ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas bija par 0,85 miljoniem eiro lielāki nekā gadu iepriekš, būvniecības starpniecības ieņēmumi palielinājās par 0,52 miljoniem eiro, bet ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas bija par 2,22 miljoniem eiro lielāki nekā 2021.gadā.
VNĪ valdes priekšsēdētājs norāda, ka pērn atbildīgākā darbības joma bija Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējās robežas infrastruktūras modernizācija un attīstība. Tostarp 2022.gadā tika pabeigti vairāki rekonstrukcijas projekti Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietās (RŠV). Terehovas RŠV modernizācijas darbi turpināsies arī šogad. Savukārt uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pērn tika sākta patstāvīgā žoga izbūves pirmā kārta. 2023.gada 27.februārī jau ir izbūvēta aptuveni puse jeb 46,3 kilometri no pirmajā kārtā paredzētajiem 85,5 kilometriem patstāvīgā žoga.
Pērn VNĪ pabeidza pavisam desmit attīstības projektus 15,345 miljonu eiro vērtībā un 25 uzturēšanas projektus 3,9 miljonu eiro vērtībā. Cita starpā ir atjaunotas sešas kultūrvēsturiskās ēkas, arī viena no retajām ēkām Valmierā, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (Rīgas ielā 40) un fasāde "Saktas" mājai Brīvības ielā 72. Raiņa muzejā "Jasmuižā" restaurēti vēsturiskie logi un durvis.
Tāpat aizvadītajā gadā ir noslēgušies projektēšanas darbi vairākiem apjomīgiem projektiem. Ēkas Torņa ielā 1 pārbūvei Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vajadzībām un ēku kompleksa Gaujas ielā 15 sagatavošanai pārbūvei Valsts policijas vajadzībām šogad tiks meklēts finansējums. Savukārt drīzumā varētu sākties nākamais posms attīstības projektā jaunas infrastruktūras izveidei kontroles dienestu funkciju īstenošanai Uriekstes ielā 42.
Pagājušajā gadā kopumā ir noslēgti 84 pirkuma līgumi par 89 nekustamo īpašumu pārdošanu par kopējo summu 3,98 miljoni eiro. Nozīmīgākie pārdošanas darījumi pērn bija ēkas Dzirnavu ielā 113, Rīgā un ēkas Ganību dambī 26, Rīgā pārdošana par attiecīgi 1,2 miljoniem eiro un 0,91 miljonu eiro. Tāpat 19 adresēs pārdotas 27 vidi degradējošas būves.
Savukārt nozīmīgi darījumi ar valsts zemes izpirkšanu ir 2022.gada maijā noslēgtā nomaksas pirkuma līguma par zemi Andrejostas ielā 17 izpilde pirms termiņa 5,8 miljoni eiro (VNĪ ieņēmumu daļa - 2,9 miljoni eiro), zemesgabala Lokomotīves ielā pārdošana par 95 400 eiro (VNĪ ieņēmumu daļa 47 700 eiro), kā arī 2021.gada piecu gadu nomaksas pirkuma līguma Rīga, Turgeņeva iela 23, izpilde pirms termiņa par 87 100 eiro (VNĪ ieņēmumu daļa 43 550 eiro). Īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un attīstībā.
Pagājušajā gadā VNĪ aktīvi iesaistījās būvniecības nozares attīstīšanā. Tā uzņēmums līdztekus citiem nozares ekspertiem ir atbalstījis Būvniecības valsts kontroles biroja darbu būvuzraudzības vadlīniju izstrādē, kuru mērķis ir sniegt atbalstu būvniecības procesa ierosinātājiem.
Noslēgumam tuvojas darbs pie ilgtspējīgas būvniecības vadlīnijām, kur aprakstītās ilgtspējas prasības darbu veicējiem samazinās ēkas dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Pilotprojekts ilgtspējas vadlīniju izstrādē varētu būt projekts vēsturiskās ēkas Kalpaka bulvārī 6 pārbūvei un pielāgošanai.
Kopumā uzņēmuma darbība pērn norisinājās saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2022.gadam un darbības plānu 2022.gadam.
Pagājušā gada 31.decembrī VNĪ pamatkapitāls bija 146 832 445 eiro, bet uzņēmuma pašu kapitāls - 286 098 247 eiro.
VNĪ 2021.gadā strādāja ar 41,78 miljonu eiro apgrozījumu un guva 3,4 miljonu eiro peļņu.
VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 miljonu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 hektāru platībā, un 3536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 hektāri.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.