/nginx/o/2023/03/07/15185507t1h910b.jpg)
Dziesminieku Ēriku Loku daudzi atminas no 90. gadiem, kad viņš darbojās raidījumā “Zvaigznīšu brīdis”, bija radio dīdžejs “Radio SWH” un priecēja klausītājus apvienībā “Ēriks Loks un MK projekts”, tostarp iesildot slavenās Sabrinas koncertu. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Loks atminas savu popularitāti un to, kādā veidā tā ietekmējusi paša dzīvi un kā nereti arī traucējusi.
Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei dziesminieks atzīst, ka atpazīstamība kādreiz ir gan traucējusi, gan reizēm arī palīdzējusi. “90. gados, piemēram, varēja pārkāpt satiksmes noteikumus, tad varēja sarunāt – uzlikšu dziesmu, teiksim, Haraldam no ceļu policijas. Vai tas ir labi vai ne, es nezinu, bet tā bija,” atminas Loks. “Ēriks Loks un MK projekts” apvienībā tapa arī leģendārā kaverversija Margaritas Vilcānes dziesmai “Balta saule”, kas pēc izdošanas radio stacijās piedzīvoja lielu popularitātes vilni.
Dziesminieks norāda, ka dažreiz atpazīstamība arī traucējusi.
“Mēs jau viens par otru diezgan bieži domājam tādos stereotipos, un mums liekas, ka pēc kaut kādas nianses – kur tu esi bijis jautrs vai pārspīlēti jautrs, visi zina, kāds tu esi, vai ne?” saka Loks.
Viņš min piemēru par ķirurgiem, kas, no vienas puses, labi griež vēderu pušu un sekmīgi sašuj, bet, no otras, – taisa visādus jokus. Daļa sabiedrības, īpaši vecākas paaudzes cilvēki, Loku nereti nodēvējuši par jocīgu vai pilnīgi traku.
“Būtībā tas varbūt joprojām man mazliet traucē kā dziesminiekam,” stāsta Loks, “Man tās dziesmas, kā kārtīgam latviešu dziesminiekam, visas ir tādas domīgas, varbūt vairāk skumjas nekā priecīgas, un tad ir labi, ja pēc iespējas mazāk par mani zina, nevis kaut kādi priekšstati par kaut kādām iepriekšējām darbībām.” Viņam gan ir prieks par pagātnes darbiem, taču Loks norāda, ka ir jāsaprot – cilvēks var būt dažāds.
