Piektdien, 17.martā, plkst.17 Rīgā, Brīvības laukumā, notiks atklās izstādi "Pretošanās. Nesamierināšanās. Atmoda. Nacionālā pretošanās kustība Latvijā 1940 - 1990", informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.
17.marts kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena tika noteikta 2021.gadā un šogad tiks oficiāli atzīmēta otro reizi.
Līdz šim šī diena tika atzīmēta leģionāru piemiņas dienas ēnā un Rīgas dome rosināja 17.marta piemiņas dienu izcelt un padarīt arvien būtiskāku sabiedrības apziņā.
Svinīgajā norisē pie Brīvības pieminekļa piedalīsies cilvēki, kuriem ir saistība gan ar izstādes veidošanu, gan latviešu nacionālās pretošanās kustības piemiņu, gan tās pārmantojamību.
Klātesošos uzrunās Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāja, politiķa, tiesību zinātnieka, pretestības kustības 2. Pasaules kara laikā dalībnieka, akadēmiskās vienības "Austrums" biedra Konstantīna Čakstes mazmazmeita Aleksa Krolls, humānā atbalsta sniegšanai Ukrainai izveidotās labdarības organizācijas, biedrības "Tev" līdzdibinātājs Ingus Ostrovskis un izstādes autors, Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs.
Pasākumā muzicēs folkloras kopa "Vilkači" un mūziķis no Ukrainas Vjačeslavs Pitaks.
Pirms svinīgā pasākuma plkst.16 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā akadēmiskā vienība "Austrums" un LU Juridiskā fakultāte rīko pirmo Konstantīna Čakstes demokrātijas priekšlasījumu, kurā uzstāsies Eiropas Savienības Tiesas tiesnese profesore Ineta Ziemele.
Kā informē pašvaldība, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena saistīta ar 1944.gada notikumiem, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana.
Taču 17.martā tiek godināta ne tikai memoranda parakstīšanu, bet arī pirmās pretestības grupas 1940.gada PSRS okupācijai, Latvijas diplomātisko dienestu ārvalstīs un daudzos trimdas darbiniekus Rietumos, kas uzturēja dzīvu Latvijas prasību pēc taisnīguma, Latvijas Centrālo padomi, cilvēkus, kuri izvairījās no mobilizācijas okupācijas varas bruņotajos spēkos un glāba okupācijas varas vajātos cilvēkus, bēgļu pārcēlājus pāri jūrai, nacionālos partizānus un nevardarbīgās pretošanās varoņus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.