Kādas vispārizglītojošas mācību iestādes skolniece vecākiem atklājusi, ka skolotājs viņai stundas laikā, iespējams, uzmācies. Lai izmeklētu notikušo, policija sākusi kriminālprocesu, bet skola kavējusies ar iespēju ļaut cietušajai neapmeklēt klātienē konkrētā skolotāja stundas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Konkrētā situācija iezīmējusi plašāku problēmu – skolas ne vienmēr zina, kā rīkoties situācijās skolā, kur iespējamais pāridarītājs ir pieaugušais, turklāt ja no iestāžu puses nav prasības viņu atstādināt.
“de facto” ir zināma gadījumā aprakstīto personu un skolas identitāte, taču tā netiks atklāta, lai pasargātu iesaistītos.
Par to, kas bija noticis pērn pavasarī, vēl iepriekšējā mācību gadā, 13 gadus vecā meitene, sauksim viņu par Ievu, bija klusējusi, līdz oktobrī kādā atklātības mirklī pastāstījusi mammai. “Satraucošākā ziņa bija par to, ka viens no skolas skolotājiem viņu vairākkārtīgi ir apgrābstījis, laikam tā šo vārdu lietošu. (..) Tad, kad mana meita par šiem pieskārieniem izstāstīja, sapratu, ka tie nav bijuši draudzīgi pieskārieni,” stāsta meitenes māte.
Par notikušo informēta gan skola, gan Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, gan policija. Mamma atzīst, ka savā veidā uzjundījusi arī papildu trauksmi bērnā, jo uzsvērusi, ka šādi pieskārieni nav pieņemami.
Arī skolas direktore sazinājusies ar tiesībsargājošām iestādēm. Skolotājs darbu turpinājis. “Šī pedagoga, kā arī divu citu pedagogu, ar kuriem meitenei bija izveidojušās konfliktsituācijas, stundās regulāri tika nodrošināta atbalsta pedagogu vai citu pedagogu klātbūtne. Par konkrēto pedagogu nekad iepriekš neviena sūdzība nav saņemta,” raidījumu informē skola.
Lai noskaidrotu, kas īsti noticis, un nopratinātu meiteni, policija gada nogalē sāka kriminālprocesu, un atbilstoši procedūrai viņai piemērots īpaši aizsargājamā cietušā statuss. Policijā norāda, ka procesā drošības līdzekļi nav piemēroti, jo tam nav tiesiska pamata, bet kontaktēšanās ierobežošana ir skolas kompetences jautājums.
Lai arī sākotnēji Ieva turpinājusi šī skolotāja stundas apmeklēt, pakāpeniski tas kļuvis emocionāli aizvien sarežģītāk. “Viņa pateica, ka viņa vairs viņu negrib redzēt, un tas ir tikai normāli, ko es arī atbalstīju. Un tad sākās cīņa ar skolu, lai ļauj viņai šo priekšmetu apgūt attālināti,” stāsta meitenes mamma.
Direktore savukārt norāda, ka māte skolu burtiski apber ar savām vēstulēm un viņas dēļ klases audzinātāja atteikusies no saviem pienākumiem.
Janvāra beigās mamma lūgusi iespēju meitai konkrēto priekšmetu apgūt pie cita skolotāja vai individuāli. Uz šo un atkārtotiem lūgumiem direktore atbildējusi, ka stundu apmeklējums ir obligāts.
Konfliktam starp skolu un meitenes ģimeni izvēršoties, pasliktinājusies bērna veselība. Tad arī ģimenes ārsts liedzis meitenei apmeklēt konkrētā skolotāja stundas. Nedēļu pēc ārsta izziņas iesniegšanas un pusotru mēnesi pēc pirmā rakstiski izteiktā lūguma skola atļāvusi priekšmetu mācīties, neejot uz stundām klātienē.
Vēl pirms tam direktores kabinetā bijusi saruna, kurā cita starpā direktore meiteni iztaujājusi arī par iespējamo uzmākšanās epizodi. Turklāt sarunā dzirdams, ka direktore mēģina atrast attaisnojumu tam, kā, iespējams, rīkojies skolotājs.
Direktore, atbildot “de facto”, kā minētās sarunas mērķi nosauc vēlmi izprast notiekošo un to, kā bērns jūtas. Inspekcijā uzsver, ne skolai vērtēt, bija vai nebija skolotājs vainīgs, tas ir policijas darbs. “Lai bērns justos labi un varētu arī pilnvērtīgi mācīties, skolai bija jāreaģē un jāmeklē risinājumi, kā var nodrošināt to, ka, pieņemsim, šis konkrētais bērns vai kāds cits bērns nepiedalās konkrētā mācību stundā - proti, kāda ir tā iespēja nodrošināt bērnu tiesības uz vispusīgu izglītību (..) Un tā, lai bērns nejustos traumēts vai nejustos slikti skolā tajā brīdī tajā procesā,” norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova.
Gadoties, ka konfliktsituācijās skolas nevēlas vērsties pret darbinieku, jo, ja tas izrādīsies nepamatoti, var sekot tiesu darbi. Taču, runājot vispārīgi par pieaugušo un skolēnu konfliktsituāciju risināšanu skolās, inspekcijā uzsver, ka nevajadzētu būt arī tā, ka lielāku ticamību piešķir pieaugušo teiktajam. “Tam tā nebūtu jābūt. Un, ja bērns, pieņemsim, kā pieaugušie saka, viņš melo, viss, ko viņš saka, nav patiesība, bērns melo – pat ja tā situācija finālā izrādītos tāda, tas nedod tiesības nereaģēt. Jo arī tad, ja bērns melo, tam ir kaut kādi iemesli, kāpēc viņš tā rīkojas. Kas ir tie signāli, kas liek bērnam melot, vai kaut kādas neatrisinātas domstarpības, vai nesaprot priekšmetu un baidās jautāt pedagogam, vai vēl kaut kas un kaut ko izdomā un pasaka. Jebkurā gadījumā ir jāstrādā pie iemesliem, nevis jāpaliek pie tā, ka, pieņemsim, ticam pieaugušajam un neticam bērnam,” saka Gorbunova.
Inspekcijas statistika liecina, ka par bērnu tiesību pārkāpumiem, ko pieļāvuši valsts vai pašvaldību institūcijās strādājošie, pērn sāktas 84 administratīvo pārkāpumu lietas, aizpērn – 91, pirms tam - 48.
2022. gadā teju puse jeb 41 lieta bija par gadījumiem skolās, no tiem pierādīti un piemēroti administratīvi sodi piecos gadījumos.
Pusaudžu resursu centrā, kur sniedz palīdzību bērniem, novērots, ka skolās trūkst sistēmiska ietvara vai precīzas vadlīnijas problēmu risināšanai. “Tas, ko mēs esam novērojuši, ka tik tiešām trūkst šāda sistēmiska ietvara, iespējams, kaut kāda vai nu algoritma, vai vadlīniju, kas ir spēkā esošas arī skolas iekšējās kārtības noteikumos - kā tiek risinātas bērnu sūdzības un kas ir tie ceļi, kādā veidā mēs viņus adresējam, kādā veidā bērns par viņām ziņo, kas viņus izskata un kur pēc tam skola tālāk vēršas, lai saņemtu kaut kādu atbalsta palīdzību,” saka Pusaudžu resursu centra eksperte Romija Krēziņa.
Rīgas pašvaldībā uzsver, ka skolām ir jāziņo par ārkārtas situācijām, un sarežģītākās situācijās tiek aicinātas arī kopā vairākas institūcijas, lai saprastu, kā rīkoties. “Mēs to saprotam, ka skolu vadības komandām ir nepieciešams atbalsts. Un mēs arī plānojam, ka par tādām situācijām, par to mēs arī organizēsim seminārus skolu direktoriem, un daudzi gadījumi, kas pēdējā laikā notiek, mums liek šādus lēmumus pieņemt. Un mēs saprotam arī to, ka lielā mērā vairāk šīs konfliktsituācijas ir tieši veidojušās pēcpandēmijas laikā,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Gan departamentā, gan inspekcijā arī uzsver, ka nepieciešams uzlabot arī skolu sadarbību ar vecākiem. Tostarp vecāku sapulcēs vairāk uzmanības pievērst tam, kā bērni jūtas skolā.