Par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un sankciju pārkāpumiem pērn piespriesti vairāki sodi

Pagājušajā gadā sodi piemēroti 88 uzņēmumiem un piecām fiziskām personām.

Savukārt šogad par NILLTPFN un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) pārkāpumiem sodītas 34 juridiskas personas, norāda "Lursoft" pārstāvji, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju. Šogad uzņēmumiem par sankciju novēršanas pasākumu pārkāpumiem piemēroto sodu apmērs pietuvojies 26 000 eiro.

"Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka sodu apmērs ir robežās no 200 eiro līdz 1500 eiro. Taču pērn atsevišķos gadījumos soda apmēram bija arī 2000 eiro un lielāks.

"Lursoft" norāda, ka likuma prasību nepildīšanas rezultāts var būt ne tikai piemērots naudas sods, reputācijas zaudēšana, bet arī ierobežojumi saimnieciskās darbības turpināšanai, jo atbilstoši "Lursoft" apkopotajiem datiem gan šogad, gan arī pagājušajā gadā šī iemesla dēļ apturēta vairāku uzņēmumu saimnieciskā darbība.

Papildus "Lursoft" norāda, ka par iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanā, kā arī par ziņu nesniegšanu par patieso labuma guvēju vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai vai juridiskajai personai, paredzēta arī kriminālatbildība.

"Lursoft" pārstāvji secinājuši, ka ceturtajai daļai no visiem 2022. un 2023.gadā sodītajiem uzņēmumiem šobrīd reģistrēta saimnieciskās darbības apturēšana. Visbiežāk sodi piemēroti, jo nav veikta klientu identifikācija, darījumu uzraudzība, tāpat arī nav ziņots par aizdomīgiem darījumiem, veikts sankciju risku novērtējums vai arī pārbaužu laikā uzņēmums nav spējis uzrādīt nepieciešamos dokumentus un citos gadījumos.

Visbiežāk sodītajiem uzņēmumiem konstatētie pārkāpumi ir - nav veikts NILLTPFN risku novērtējums, nav veikta klientu izpēte un identifikācija, nevar uzrādīt pieprasītos dokumentus, nav veikts sankciju riska novērtējums, nav izstrādāta NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma vai tā izstrādāta nepilnīgi, nav savlaicīgi paziņots VID par darbības veidu, nav ziņots par aizdomīgiem darījumiem.

"Lursoft" informē, ceturtajai daļai no sodītajiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt kopumā 28% no šiem uzņēmumiem patlaban ir aktīvi nodrošinājumi. Gandrīz pusei ir reģistrēti nodokļu parādi. "Lursoft" pētījums atklāj, ka atsevišķos gadījumos nodokļu parādu apmērs mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir 2018.gadā dibinātais mazumtirgotājs SIA "EFIX", kuram piemērots 1500 eiro naudas sods, kā arī apturēta tā darbība, jo nav izpildīta VID prasība nodrošināt pārbaudes un uzrādīt pieprasītos dokumentus. "Lursoft" izpētījis, ka sods "EFIX" piemērots pērn maijā, savukārt novembrī, pamatojoties uz VID lēmumu, reģistrēta uzņēmuma darbības izbeigšana un atbrīvotas amatpersonas. Likvidācijas brīdī uzņēmums bija uzkrājis 15 600 eiro nodokļu parādu. Tas veidojies ilgstošā periodā, vēl pirms VID piemērotā soda. Martā likvidēts arī "EFIX" kapitāldaļu turētājs SIA "Bazileus".

"EFIX" nav vienīgais sodu saņēmušais uzņēmums, kas šobrīd jau likvidēts. Balstoties uz VID publiskoto informāciju par piemērotajiem sodiem 2022. un 2023.gadā, "Lursoft" izpētījis, ka šobrīd ir likvidēti 12 uzņēmumi. Arī iepriekš tiem jau bijušas likuma prasību ievērošanas disciplīnas pārkāpumi, jo no šiem uzņēmumiem pārskatus par 2021.gadu iesniegušas vien trīs kapitālsabiedrības.

Likvidēto vidū ir arī vairumtirgotājs SIA "Profit Lukss", kas reģistrēts 2021.gada janvārī. VID publiskotā informācija liecina, ka 2022.gada maijā uzņēmumam piemērots 1500 eiro naudas sods, kā arī apturēta tā darbība un piemērots liegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai. Uzņēmumam piemērots sods, jo tas nav pildījis VID prasību nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. "Profit Lukss" gan VID lēmumu apstrīdējis, taču ar VID ģenerāldirektores lēmumu sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. "Lursoft" dati rāda, ka "Profit Lukss" likvidēts divus gadus pēc tā reģistrācijas.

Lai arī vairumā gadījumu sodi par abu likumu prasību neievērošanu piemēroti juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem (41% no visiem uzņēmumiem, kuriem 2022. un 2023.gadā piemēroti sodi) un uzņēmumiem, kas veic operācijas ar nekustamo īpašumu (29%), "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka sodi piemēroti arī uzņēmumiem no citām nozarēm, piemēram, tirdzniecības, ēdināšanas pakalpojumiem, būvniecības, izmitināšanas, finanšu pakalpojumu darbības, juridiskajiem un grāmatvedības pakalpojumiem, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās, informācijas pakalpojumiem, automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta un citām.

Piemēram, pērn sodi par Sankciju likuma prasību neievērošanu piemēroti četriem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, savukārt pārējo komersantu apgrozījums 2021.gadā bijis mazāks. To vidū ir arī kāds tirdzniecības uzņēmums, kura apgrozījums aizpērn bija teju 13 miljoni eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 64 500 eiro peļņu. Uzņēmumam piemērots 500 eiro naudas sods, jo nav aktualizēta NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma, nav veikts risku novērtējums, pilnīga klientu identifikācija, izpēte un darījumu uzraudzība, kā arī konstatēti citi pārkāpumi.

"Lursoft" uzsver, ka Sankciju likuma prasības jāievēro ikvienam uzņēmumam un fiziskai personai, tātad tas nav attiecināms tikai uz NILLTPFN likuma subjektiem. Bieži vien konstatēts, ka Sankciju likumā noteiktos pienākumus daudzi uzņēmumi vēl aizvien neattiecina uz sevi kā obligāti pildāmus.