Interesanti arī, kā apmierinātība ar finansējuma pieejamību sadalās atkarībā no uzņēmuma lieluma. Mikrouzņēmumu sektorā pieejamību kā labu vai drīzāk labu novērtē 47% aptaujāto, mazo uzņēmumu sektorā (no 10 līdz 49 darbiniekiem) apmierinātība ir visaugstākā - 70%, taču starp vidējiem uzņēmumiem (50 līdz 249 darbinieki) tā ir viszemākā, gandrīz divreiz atpaliekot no mazo uzņēmumu apmierinātības rādītāja - tikai 38%. Turklāt neviens pats no aptaujātajiem vidējiem uzņēmumiem finansējuma pieejamību nav novērtējis kā “ļoti labu”. Likumsakarīgi, ka vidējo uzņēmumu sektorā ir arī visvairāk to, kuri finanšu pieejamību novērtē kā “ļoti sliktu” vai “drīzāk sliktu” - tādu ir 51%, tātad būtiski vairāk nekā to, kuri ir apmierināti.
“Tā ir vēl viena strukturāli bīstama Latvijas ekonomikas problēma. Šie dati rāda, ka mikro un mazo uzņēmumu iespējas iegūt finansējumu un izaugt līdz vidējo uzņēmumu statusam vēl ir samērā labas, taču tālākas attīstības perspektīvas tiek strauji bremzētas. Vidējiem uzņēmumiem ir vislielākās grūtības tikt pie finansējuma, tādējādi tiem ir sarežģītāk veiksmīgi attīstīties, kā arī sarežģītāk izaugt līdz lielo uzņēmumu stadijai, kur strādā 250 un vairāk darbinieku. Ekonomisti gadiem norādījuši uz to, ka, lai gan mikro un mazie uzņēmumi, protams, ir laba lieta, jo veicina ekonomisko aktivitāti un dod iedzīvotājiem darbu, tomēr makrolīmenī valstis bagātas parasti kļūst, tieši pateicoties vidējiem un lielajiem uzņēmumiem. Taču Latvijā šis attīstības ķēdes posms ir pārrauts,” secina K. Barons.