/nginx/o/2023/05/06/15303586t1ha82e.jpg)
Šoreiz Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā ir vairāk neskaidrību nekā tas bija iepriekš, ievēlot Andri Bērziņu, Raimondu Vējoni un uz pirmo pilnvaru termiņu arī Egilu Levitu, tāpēc vēlēšanas ir opozīcijā esošo partiju iespēju laiks. Tas izriet no Latvijas Televīzijas uzrunāto politologu sacītā, sestdienas vakarā vēsta LTV „Panorāma”.
Politoloģe, domnīcas „Providus” direktore Iveta Kažoka norādīja: „Beidzot prezidenta vēlēšanas ir interesantas, jo dažos iepriekšējos vēlēšanu ciklos patiesībā nebija nekādas intrigas, bija diezgan skaidrs, kuru ievēlēs par prezidentu. Šoreiz tā nav.” Viņa norāda, ka nevarētu uzņemties pateikt, ka Uldis Pīlēns 31. maijā kļūs par Latvijas prezidentu, bet viņam ir ļoti lielas izredzes – ne mazākas kā 50%. Savukārt, ja „Jaunajai Vienotībai” un citām partijām izdodas nepieļaut, ka viņš saņem 51 balsi, tad tālākais process kļūst aizvien interesantāks , jo tāda reāla kompromisa kandidāta partijām šobrīd nav.
Politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens pieļāva iespēju, ka pašlaik notiek mēģinājumi izkaulēt politisko sarunu procesā kaut kādus ieguvumus. Pēc viņa domām, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) noteikti interesējas par iespējām nonākt valdībā un arī „Latvija pirmajā vietā” saredz sev tādu vietu neatkarīgi no tā, vai Šlesers patiešām taisās vai netaisās kandidēt uz Rīgas domi.
Neoficiāli pašlaik ir izskanējušas vairākas kandidatūras Valsts prezidenta amatam, bet konkrētāki pretendenti, pēc LTV sižetā paustā, varētu iezīmēties jaunnedēļ.
„Tas interesantais šobrīd laikam ir, ko darīs Zaļo un Zemnieku savienība, jo tā kā ļoti pieredzējusi organizācija droši vien mēģinās izkaulēt maksimumu. Es neizslēdzu, ka tas var beigties ar to, ka pirmajā tūrē mēs netiekam pie Valsts prezidenta,” LTV sacīja Ikstens.
Plašāk skaties „Panorāmas” sižetā.