Noskaties ⟩ Rīga atbild: Kurš būs nākamais Rīgas pils saimnieks? (2)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X

Rinkēvičs, Pinto un Pīlēns - trīs uzvārdi, trīs Latvijas valsts prezidenta amata kandidāti. Lai gan par tautas vēlētu prezidentu pagaidām var vien sapņot un 31. maijā nākamo prezidentu vēlēs Saeima, sabiedrības viedoklis visnotaļ nav jātur kā svece zem pūra. Vai rīdzinieki vēlētos redzēt prezidenta amatā "Apvienotā saraksta" līderi Uldi Pīlēnu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču vai tomēr partijas "Progresīvie" izvirzīto kandidāti Elīnu Pinto, sabiedrībai maz zināmo latviešu diasporas aktīvisti? To TVNET rubrikā "Rīga atbild" devās noskaidrot Rīgas ielās.

Sestdien, 13. maijā, noslēdzās noslēdzās kandidātu pieteikšana uz Valsts prezidenta amatu. Vēlēšanās maija izskaņā uz augsto amatu kandidēs trīs partiju virzītie pārstāvji: Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs. Tā paša "vecā zēna" Egila Levita vārds cīņā par Rīgas pili vairs nefigurē.

Jāpiebilst, ka nevienam no trim prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav pārliecinoša balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās.

Par Pīlēnu līdz šim visai atbalstoši ir izteikušās opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un "Stabilitātei", taču LPV līderis Ainārs Šlesers ir paudis, ka atbalsta gadījumā sagaida, ka Pīlēns spers soļus Krišjāņa Kariņa (JV) valdības nomaiņai, kurā AS ir viena no koalīcijas partijām.

Publiski ir spekulēts, ka Pīlēnu varētu ievēlēt tikai ar AS un opozīcijas balsīm, par viņu nobalsojot arī ZZS un deputātei Glorijai Grevcovai, taču ZZS līdz šim nav paudusi skaidru atbalstu kādam no kandidātiem.

Rinkēvičam un Pinto pašlaik atbalstu ir paudušas tikai viņus izvirzījušās partijas - JV un "Progresīvie". Par Pinto izredzēm iegūt amatu politikas eksperti līdz šim izteikušies skeptiski, savukārt Rinkēviča gadījumā tiek saskatītas iespējas iegūt NA un arī "Progresīvo" atbalstu gadījumā, ja Pinto izkritīs jau pirmajā balsojuma kārtā.

Taču NA līdz šim nav formulējusi, kā tā balsos Valsts prezidenta vēlēšanās, turklāt arī ar visu trīs šo partiju atbalstu būtu par maz un Rinkēviča ievēlēšanai būtu jāmeklē vēl kādas balsis.

Paralēli politikas kuluāros izskan pieļāvumi, ka šajā vēlēšanu kārtā jauns Valsts prezidents netiks ievēlēts, nevienam no kandidātiem nesavācot nepieciešamo atbalstu. Tāpat atsevišķi koalīcijas politiķi arvien mudina tajā ietilpstošās partijas - JV, AS un NA - vienoties par vienu kandidātu.

Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Viņu amatam bija gatava virzīt NA un atbalstīt JV, taču vienotu atbalstu koalīcijā iegūt neizdevās, tātad arī viņa pārvēlēšanai būtu pietrūcis balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.

Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.

Latvijā prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, bet ietekme uz likumdošanu un izpildvaru ir limitēta, tomēr prezidents var iniciēt likumprojektus un viņam ir vērā ņemama loma valdību veidošanas laikā, nominējot premjera amata kandidātus.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu