Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem trīs mēnešiem samazinājies par 1,9%, liecina valsts statistikas biroja "Rosstat" apkopotā informācija.
IKP samazināšanos gada pirmajā ceturksnī veicināja vairumtirdzniecības apgrozījuma kritums par 10,8%, komunālo pakalpojumu sektora kritums par 10,2%, mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums par 7,3%, kā arī ieguves rūpniecības un kravu apgrozījuma samazinājums par attiecīgi 3,3% un 2,1%.
Savukārt izaugsmi uzrādīja apstrādes rūpniecība - par 1,1%, lauksaimniecība - par 2,9%, būvniecība - par 8,8% un pasažieru pārvadājumi - par 15,7%.
Tiek skaidrots, ka rietumvalstu sankciju ietekmi uz ekonomiku mazina militāri rūpnieciskā kompleksa aktivizēšanās un lieli valdības izdevumi saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā. Rūpnieciskās ražošanas pieaugums galvenokārt ir saistīts ar nozarēm, kuras tā vai citādi ir saistītas ar valsts aizsardzības kārtību.
Jāatgādina, ka vēl 2021. gadā Krievijas IKP pieauga par 5,6%, savukārt jau 2022. gadā agresorvalsts ekonomika saruka par 2,1%. Izdevums "The Moscow Times" arī atzīmē, ka, atbilstoši Krievijas statistikas biroja datiem, vēl pagājušā gada pirmajā ceturksnī IKP bija audzis par 3% pret 2021. gada attiecīgo periodu, savukārt jau 2022. gada pēdējā ceturksnī piedzīvots kritums par 2,7%.
Paši ir optimistiski
Krievijas statistikas biroja izdotie dati ir labāki nekā iepriekš prognozējusi Krievijas Centrālā banka, kura agresorvalsts IKP kritumu šā gada pirmajā ceturksnī novērtēja 2,3% apmērā, kā arī labāki nekā Krievijas Ekonomikas attīstības ministrijas prognozes, kura bija lēsusi kritumu par 2,2%.
Interesanti, ka Ekonomikas ministrija vēl aprīlī uzlaboja prognozes par Krievijas ekonomikas dinamiku 2023. gadam, sagaidot IKP pieaugumu par 1,2% - iepriekšējā prognoze bija kāpums par 0,8%. Ministrijas ieskatā šis vērtējums vēl esot "konservatīvs".
Savukārt Krievijas Centrālā banka prognozē valsts IKP pieaugumu 0,5% līdz 2% robežās.
Vienlaikus jāatgādina, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nupat publicēties dati arī liecina, ka Krievijas naftas eksporta ienākumi tieši aprīlī sarukuši par 43% salīdzinājumā ar 2022. gada aprīli, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Krievijas valsts budžeta deficīts janvārī-aprīlī sasniedzis jau 3,4 triljonus rubļu (39,06 miljardus eiro).
Eksperti lēš, ka Krievijas budžeta deficīts varētu sasniegt 3-4% no IKP, pārsniedzot valdības noteikto mērķi 2% apmērā.