Kad banka nav banka un policijas priekšnieks nav policijas priekšnieks?

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: pexels.com

Šobrīd arvien vairāk tiek dzirdēts par dažādiem veidiem, kā krāpnieki uzdarbojas interneta vidē. Pēdējā gada laikā digitālo krāpšanas gadījumu un uzbrukumu skaits četrkāršojies un saglabājies augsts arī 2023. gada sākumā, liecina CERT.LV izplatītā informācija1. Kādi ir pēdējā laika krāpnieku mēģinājumi digitālajā vidē, un kā no tiem pasargāties? Par to lasiet raksta turpinājumā!

Viltus paziņojumi no Valsts policijas priekšnieka

Acīgākie interneta ziņu lasītāji pamanīja, ka 2022. gada izskaņā daudzās e-pasta kastītēs sāka parādīties dīvaini ziņojumi un vēstules no Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka kunga - šie ziņojumi mūs atrod vēl joprojām. Ziņojums vēstīja par it kā krāpnieciskām un noziedzīgām darbībām un krimināllietas uzsākšanu. Šāda tipa vēstules tiek radītas ar mērķi no lietotāja izkrāpt finanšu informāciju vai līdzekļus, uzdodot to par soda apmaksu.

Valsts policija savā mājas lapā jau 2022. gada septembrī ir izplatījusi publisku brīdinājumu neuzķerties uz šāda tipa vēstulēm ar Valsts policijas vai Interpola logo2. Pirmkārt, valsts iestādes šāda tipa vēstules neizsūtīs uz publisku e-pasta adresi. Bet, ja esat vēstuli saņēmis, vienmēr pārbaudiet šāda tipa vēstules sūtītāja e-pasta adresi. Bieži sūtītāja e-pasta adrese neatbildīs valsts iestāžu formātam. Valsts iestāšu mājaslapas beidzas ar paplašinājumu gov.lv. Tāpat neiesakām atvērt šāda tipa vēstuļu pielikumus un nedoties uz vēstulē pievienotām saitēm.

Telefonzvani, īsziņas un e-pasti no “bankām” un to darbiniekiem

Kā ziņo Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.lv, gandrīz katru mēnesi lietotāji saņem ziņas un krāpšanas mēģinājumus, kuros sūtītāji uzdodas par kādas bankas pārstāvjiem. Tādā veidā tiek mēģināts izkrāpt internetbankas piekļuves informāciju gan no privātpersonām, gan uzņēmumiem. Šī informācija pēc tam tiek izmantota naudas pārskaitījumu veikšanai no personīgā vai uzņēmuma bankas konta. Kā ziņo finanšu nozares asociācija, šī gada 1. ceturksnī dažādos veidos no iedzīvotājiem jau izkrāpti vairāk nekā 2,8 miljoni eiro3.

Arī šeit pirmais ieteikums ir rūpīgi pārbaudīt e-pasta adresi, no kuras veikts sūtījums, pat ja sūtītāja vārdā parādās bankas nosaukums. E-pasta adresēs nepieciešams pārbaudīt pat sīkāko burtu nesakritību un augšējā līmeņa domēnu (.com, .org, .eu, u. c.). Ja rodas kaut vismazākās šaubas par ziņojuma atbilstību, sazinieties ar banku un pārbaudiet ziņā esošo informāciju. Tāpat ar zvaniem un īsziņām - neviena banka jums nejautās internetbankas piekļuves datus telefoniski vai īsziņu veidā.

Tomēr, ja krāpnieki jau ir tikuši pie jūsu bankas konta datiem, nekavējoties sazinieties ar bankas darbiniekiem, lai apturētu krāpnieciskās darbības.

Aizdomīgi WhatsApp ziņojumi, lai izkrāptu jūsu konta datus

Arvien populārāki paliek arī sociālo kontu un ziņojumu lietotņu uzlaušanas mēģinājumi. Ja saņemat ziņas no kāda sev pazīstama cilvēka, piemēram, WhatsApp vai Instagram lietotnē, kas uz jūsu telefonu it kā ir nosūtījis apstiprināšanas kodu, nekādā gadījumā nenododiet šo kodu tālāk minētajai personai. Liela iespējamība, ka tādā veidā jūs nodosiet pieejas savam ziņojumu lietotnes kontam, no kura tālāk varēs turpināt izkrāpt informāciju no citiem jūsu paziņu un draugu lokā esošajiem kontiem, izmantojot jūsu identitāti.

Ja saņemiet šādu aizdomīgu paziņojumu no jūsu draugiem vai paziņām, nekavējoties sazinieties ar minēto personu un pārliecinieties, ka persona ir informēta par ziņām, kas tiek sūtītas šīs personas vārdā.

Iespēja būt pasargātam kiberuzbrukumu gadījumos

Lielākie uzņēmumu un privātpersonu drošības riski ir saistīti ar neuzmanību, tāpēc visa pamatā ir nulles uzticības politika. Tas nozīmē – neuzticēties ziņojumiem un sūtījumiem, kamēr neesat pilnībā pārliecinājies par to, ka sūtītājs tiešām ir uzticams.

Lai sekotu līdzi riskiem un aktuālajai informācijai par krāpšanas gadījumiem, uzbrukumiem un citiem kiberdraudu veidiem, aicinām apmeklēt CERT.lv mājas lapu un regulāri sekot tās jaunumiem kiberdrošības jautājumos.

”Izaugsme ar Google” – iespēja ikvienam un bez maksas apgūt kiberdrošību

LIAA, Ekonomikas ministrija un Google apmācību programmas ”Izaugsme ar Google” ietvaros aicina apmeklēt bezmaksas apmācības par drošību internetā. Apmācību laikā eksperta pavadībā varēsiet uzzināt par dažādām drošības aktualitātēm un aizsardzības veidiem. Apmācības paredzētas jebkuram iedzīvotājam ikvienā vecuma grupā, lai papildinātu savas zināšanas un spētu identificēt digitālos draudus gan sev, gan apkārtējiem cilvēkiem.

Reģistrēties apmācībām iespējams: https://www.digijourney.com/izaugsme-ar-google/

— — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — —

  1. (https://cert.lv/lv/2023/01/2022-gads-latvijas-kibertelpa)

  2. (https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/krapnieki-izsuta-e-pasta-vestules-valsts-policijas-prieksnieka-un-citu-amatpersonu-varda

  3. (https://www.financelatvia.eu/news/dati-krapsanas-gadijumi-cetras-lielakajas-bankas-2/)

CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu