Daudz kritizētās e-veselības vietā nākamajos gados taps digitālās veselības kodols un virkne jaunu pakalpojumu digitālā vidē, kas izmaksās aptuveni 35 miljonus eiro, un šie līdzekļi pamatā nāks no Eiropas Savienības fondiem. Taču veids, kā projektu iecerēts finansēt un vadīt, jau iezīmē risku atkārtot e-veselības radīšanā pieļautās kļūdas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Aizvadītajā vasarā toreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P!) paziņoja:
“Divu gadu laikā mēs varētu nonākt pie brīža, kad Latvijas veselības aprūpē datu ievade papīra formātā vairs nenotiks.”
Kopš tā brīža pagājis jau gandrīz gads. Aina gan nesolās būt tik optimistiska. Un tas nenotiks nākamā gada jūlijā, atzīst Nacionālajā veselības dienestā, kas ir atbildīgs par veselības aprūpes digitalizācijas projektiem.
Pa šo laiku likvidēta E-veselības lietotāju padome, bet tās vietā izveidota digitālās veselības padome. Tajā pārstāvēts vairums lietotāju. Radīta arī digitālās veselības stratēģija. Termiņš pilnai pārejai uz digitālo vidi iezīmēts 2029. gads.
Digitālās veselības “kodolam” jeb pamatam, ap kuru būvētu pārējo, vajadzētu būt gatavam nākamgad. Lai gan jau tagad ir skaidrs, ka tas nav reāli. Tikmēr, lai veicinātu ārstniecības procesa dokumentēšanu digitālā vidē, to plānots padarīt kā obligātu kvalitātes prasību jau drīzumā. Pretējā gadījumā pakalpojumu varētu neapmaksāt. Turklāt, kā norāda NVD vadītājs Āris Kasparāns, tad tas attiektos ne tikai uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem:
“Patiesībā mēs nevaram vairs arī šādu nodalījumu veikt – ir visiem pakalpojumu sniedzējiem Latvijā šī dokumentācija jāvada elektroniski, ir jāievada vienotā sistēmā arī tad, ja valsts nemaksā par šo pakalpojumu.” Plānots, ka jau drīzumā obligāti tiks prasīts e-nosūtījums.
Runājot par esošajiem soļiem, kas tiek sperti pārejai uz pilnīgu digitalizāciju, Latvijas Onkoloģisko pacientu apvienības “Onkoalianse” pārstāvis Harijs Gals, kurš biedrību pārstāv arī Digitālās veselības padomē, norāda uz to, ka vismaz pagaidām pacientiem tā nenesīs būtiskus uzlabojumus. “Es paskatos uz to, ko pašlaik pirmajā etapā programmē, pacientiem tur nekā nav. Tur nav nekas, kas pacientam radīs to sajūtu, ko pacients sagaida, ko pacientam gribētos, kas pacientu darītu priecīgu. Pacientam tur ir sausa datu lapa, kurā pēc klasifikatoriem tev bija tā slimība un pēc klasifikatora. Pēc klasifikatora tas izskatās šitā. Es uzzināju, ka tagad pacientam slimība ir C-34,” saka Gals.
Lai arī šobrīd e-veselība strādā krietni raitāk nekā tas bija pirms diviem gadiem, tomēr traucējumi aizvien mēdz būt, un tas ir iemesls, kādēļ ne reti tiek lūgts, piemēram, e-veselībā ieliktos nosūtījumus dublēt ar papīra dokumentu.
Taču tā vairs nav lielākā problēma. Laikam ejot, ne vien pašas iestādes, bet arī pacienti vēlas vairāk digitāli pieejamu pakalpojumu, tādēļ visas lielākās iestādes veido katra savu risinājumu ar saviem standartiem. Un ārstiem arī katrā no tiem jāautentificējas atsevišķi.
“Es teikšu, perfekts jautājums ar perfektu iezīmēšanu, kā mēs šobrīd strādājam. Tātad tās pašas laboratorijas līdz šim ir darījuši visu tā kā viņi redz, ko vajadzētu pacientam. Kāpēc? Tāpēc, ka nav e-veselības. Mēs kā Bērnu slimnīca esam izveidojuši šo funkcionalitāti, lai vispār šis ģimenes ārsts var nosūtīt steidzamības rindā savu pacientu. Kāpēc? Tāpēc, ka nebija e-veselība. Man atbilde ir tikai viena -
mēs visi esam gatavi integrēties, iedodiet mums labu e-veselību, valsts nozīmes sistēmu,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Iluta Riekstiņa.
Ļoti līdzīgus uzsvarus liek arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Digitālās veselības padomē Alise Nicmane-Aišpure:
“Mēs kā ārsti un arī kā pacienti, protams, ka vēlētos sistēmu, kur visi dati, visa pacienta karte ir vienuviet. Ka šī sistēma ir droša no datu aizsardzības viedokļa gan medicīnas iestādēm, gan pašiem pacientiem. Tāpat ļoti gribētos, lai sistēma ir ātra, pārskatāma, ērti lietojama, bez funkciju dublēšanās.”
Digitālās veselības stratēģija iezīmējusi ļoti daudz paralēli ar kodola veidošanu veicamu darbu, tostarp – ārstniecības iestādēm jaunu pakalpojumu attīstīšanu, arī izmantojot mākslīgo intelektu.
“Tā stratēģija ir tā, ka no viena grāvja otrā: par pamatlietām, un tad par šīm te, skaidrs, ka vajadzīgām lietām, bet tās ir nākotnes lietas. (..) Un tas bija mans tāds redzējums - varbūt apstādinām nedaudz citas lietas, saņemamies visi, sadodamies rokās un izstrādājam beidzot stabilu kodolu, lai mēs ar jums tiešām ar smaidu sejā nerunātu par to, ka nosūtījums varbūt viņš nenostrādās, tāpēc es jums iedošu papīru,” saka Riekstiņa.
Digitalizācijai arī iezīmēts finansējums– aptuveni 35 miljoni no dažādiem Eiropas fondiem. Taču tas jau šobrīd rada risku atdurties turpat, kur iepriekš ar e-veselību, kuru lipināja kopā no projekta uz projektu un attīstība bija pakārtota pieejamajai naudai.
“Bažas ir par to, ka mēs arī tā iesim projektveidīgi - no projekta uz projektu. Ļoti svarīgi ir tomēr virzīties uz to kopīgo sistēmu, bet, kā es teicu, ja mums nav pieejams kopīgais arhitektūras dokuments, tad mēs arī nemaz nezinām, uz kurieni mēs virzāmies,”
saka RSU pārstāve Digitālās veselības padomē Daiga Behmane.
E-veselībai līdz šim iztērēti ap 15 miljoniem eiro, bet jaunajā kodolā varētu izmantot aptuveni pusi no tā, kas ticis radīts par šo naudu.
Savukārt ideju par atsevišķu institūciju un pastāvīgu finansējumu digitālās veselības sistēmas pārvaldīšanai politiķi līdz šim noraidījuši.
“Ilgtermiņā diemžēl jāatzīst, ka šobrīd tāds bāzē nopietns finansējums iezīmēts nav. Un tā kopumā no tāda ilgtspējas viedokļa, protams, nav laba ziņa, jo struktūrfondu projekti, jā, tas ir finansējums pieejams pietiekoši lielā apmērā nākamajam periodam. Bet, lai viņam sagatavotos, lai šos projektus vienā brīdī ātri akumulētu, ir nepieciešams tas bāzes resurss,” saka Āris Kasparāns.
Lai arī bieži pieminēts, tomēr praktisks nebūtu arī risinājums kopēt e-veselības sistēmu no kādas citas valsts, piemēram, daudz pieminētās Igaunijas. Konsultācijas ir notikušas gan ar igauņiem, gan dāņiem.
Tomēr, kā norāda NVD vadītājs, tas nozīmētu atkal sākšanu no pamatiem, bet bez labas pārvaldības un sakārtotiem procesiem “nonāksim turpat, kur jau esam.”