Kopumā sabiedrība pret politisko procesu ir noskaņota negatīvi, uzskatot to par nelāgu procesu, kas jāpacieš, jautāts par sabiedrības vērtējumu jaunievēlētajam Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, saka sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docents Klāvs Sedlenieks. “Nav lielu cerību”, ka Rinkēvičs spēs uzrunāt Latvijas krievvalodīgos pilsoņus, jo “ne “Jaunā vienotība”, ne Rinkēvičs nav centušies iziet uz dialogu ar krievvalodīgajiem”.
Par to, vai Latvijas iekšpolitika pēc ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanas par Valsts prezidentu kļūs liberālāka, grūti spriest, tomēr “viņa homoseksualitāte zināmā mērā ieliks lomā, kurā būs daži no jautājumiem, kas ir liberāli domājošo dienaskārtībā”. Sedlenieks spriež, ka Rinkēviča nostāja attiecībā uz Stambulas konvencijas ratificēšanu un partnerattiecību likumu ir pragmatiska - šie jautājumi ir jāatrisina un nav tik svarīgi kādi termini tiek lietoti, jo “tranšejas tiek raktas par nosaukumiem un terminiem”.
Pēc Sedlenieka domām, atklātais balsojums Saeimā radījis negribētas konsekvences, proti, zinot, kurš kā ir balsojis, “politiskais tirgus ir neizbēgams”.
“Ja balsojums būtu aizklāts, neviens nevarētu būt pārliecināts, kā otrs balsojis, un tas atbrīvotu prezidentu no “pateicības”, ko viņš jūt pret tiem, kas balsojuši par viņu, un “nepatikas” pret tiem, kas nebalsoja. Atklātais balsojums apgrūtina prezidenta pienākumu būt neitrālam.” Pēc Sedlenieka domām, tas norāda, ka šis nav ideālas prezidenta vēlēšanas procedūras variants. “Ideāli būtu, ja prezidents spētu apvienot un saliedēt visus, bet mēs virzāmies diskusijas un šķelšanās virzienā. Arī iepriekšējiem prezidentiem paģērēja pozicionēties, līdz ar to zaudējot citu pušu atbalstu.”
52 balsu pārsvars - tas ir maz. Līdz ar to nav nevietā pārdomas, vai nevajadzētu paredzēt, ka prezidents tiek ievēlēts ar lielāku balsu skaitu.
