Lai efektīvāk sasniegtu Latvijas attīstībai nepieciešamos mērķus izglītības, veselības un citās jomās, būtu nepieciešama četru līdz piecu partiju koalīcija, sacīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins. Viņš minēja, ka neesot zaudējis cerību, ka esošie valdības partneri piekritīs paplašināt koalīciju.
Vaicāts par neoficiāli izskanējušo iespējamo jaunās valdības modeli, kurā strādātu JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie", JV politiķis norādīja, ka par to neesot informēts, tāpēc nevar komentēt.
Paužot savu personīgo viedokli, Judins norādīja, ka nezaudē cerību, ka "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) tomēr piekristu paplašinātai koalīcijai. Iepriekš AS un NA iestājušās pret koalīcijas paplašināšanu.
Politiķis skaidroja, ka AS un NA ir jāizšķiras, vai vēlas strādāt paplašinātā valdībā. Judins retoriski vaicāja, vai tiešām kāda no šīm partijām uzskata, ka savu vēlētāju intereses efektīvāk būtu sasniegt opozīcijā.
JV politiķis atzīmēja, ka paplašināta koalīcija palīdzētu reformu īstenošanā, jo nebūtu balsu "zelta kārts", ar ko bloķēt valsts attīstībai nepieciešamu lēmumu pieņemšanu.
Kā ziņots, gadījumā, ja valdību veidojošajām partijām neizdosies vienoties par koalīcijas paplašināšanu, kā potenciālais jaunās valdības vadītājs neoficiāli tiek minēts pašreizējais finanšu ministrs un partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņa padomniece Kristīne Mennika pavēstīja, ka Ašeradens patlaban šādu informāciju nekomentēs.
Piektdienas pēcpusdienā notiek sarunas starp trim valdību veidojošajām partijām - JV, AS un NA - par turpmāko darbu pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas.
Attiecības esošajā koalīcijā saļodzījušās, jo Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.
Prezidenta vēlēšanas radījušas gaidas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs vai mainīties valdība.
Ja koalīciju neizdosies paplašināt un valdību veidotu JV, ZZS un "Progresīvie", kā nākamais premjers neoficiāli tiek minēts Ašeradens, bet pašreizējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) kļūtu par ārlietu ministru. Finanšu ministra krēslu tādā gadījumā ieņemtu Jānis Reirs (JV). Tiek prognozēts, ka JV saglabās arī izglītības un zinātnes ministra un tieslietu ministra amatu, kā arī varētu pārņemt Iekšlietu ministrijas vadību.
ZZS pārziņā šādā gadījumā nonāktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Zemkopības un Labklājības ministriju vadīšana, bet "Progresīvo" pārstāvji vadītu Aizsardzības, Satiksmes un Kultūras ministrijas.
Veselības ministra un klimata un enerģētikas ministra amati vēl būtu politiskā tirgus sastāvdaļa.
NA un AS uzsver, ka vēlas saglabāt trīs partiju koalīcijā
Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) akcentē, ka vēlas turpināt strādāt trīs partiju koalīcijā un nav gatavi izmaiņām valdības sastāvā.
To šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) apliecināja NA līderis Raivis Dzintars un AS viens no līderiem Edgars Tavars.
Dzintars atzīmē, ka NA nav gatava ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" runāt par valdības paplašināšanu. Vienlaikus ar ZZS un "Progresīvajiem" var notikt sarunas attiecībā par valsts attīstībai svarīgiem lēmumiem, Saeimā darāmajiem darbiem.
"NA ir gatava runāt ar ZZS un "Progresīvajiem", lai precizētu pozīcijas un saprastu, vai Kariņa argumentiem par izmaiņām koalīcijā ir pamats, vai tomēr ir tikai iegansts," sacīja Dzintars, piebilstot, ka uzskata, ka tas ir iegansts, jo ir bijis politiskais tirgus par Valsts prezidenta vēlēšanām.
Tavars lielā mērā pievienojās Dzintara paustajam. Abu partiju līderi pauda uzskatu, ka redz viens otru kā ideoloģiski tuvākos partnerus.
Tavars norādīja, ka, parakstot valdības līgumu, partijas ir apņēmušies strādāt trīs politisko partiju koalīcijā, un AS aicina partnerus šo apņemšanos pildīt.
Vienlaikus arī AS ir gatava sarunām ar ZZS un "Progresīvajiem" par Saeimā darāmajiem darbiem. "Tas, ko šodien saklausīju no Kariņa, ZZS esot gatava atbalstīt gan skolu tīkla, gan veselības aprūpes reformas, kā arī, iespējams, kopdzīves regulējumu," atzīmēja Tavars.
Plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.
Prezidenta vēlēšanu iznākums politikas kuluāros radījis vispārēju pārliecību, ka valdībā gaidāmas pārmaiņas - vai nu paplašināsies esošās koalīcijas sastāvs, vai pilnībā mainīsies valdība, piemēram, tiek pieļauts, ka JV, ZZS un "Progresīvie" varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu. Kariņš un JV jau ir sākuši sarunas ar AS un NA par koalīcijas paplašināšanu. AS un NA pret izmaiņām valdībā līdz šim paudušas noraidošu attieksmi.
Kariņš: sarunas ir tikai sākumposmā
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sagaida sarunas par koalīcijas paplašināšanos, reizē pašreizējā valdība esot stabila.
Komentējot to, ka Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" ir pret koalīcijas paplašināšanu, Kariņš norādīja, ka sarunas ir tikai sākumposmā.
Premjers neiezīmēja laika rāmi sarunām.
Kariņš sīkāk iezīmēja vairākas valstī nozīmīgas lietas, kuru īstenošanas vārdā nepieciešama koalīcijas paplašināšana.
Premjers akcentēja, ka neredz nekādas indikācijas, ka valdība būtu nestabila, bet valdība trūkst dinamika un vienprātības par valstī darāmajiem jautājumiem.
Pašlaik ir vienošanās par diviem jautājumiem - skolu tīkla un veselības aprūpes reformu, bet par trim vienošanās nav. Vienošanās nav par vairāku valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, par papildu darbspēka piesaisti, kā arī par Stambulas konvencijas ratificēšanu un partneratiecību juridisku sakārtošanu, skaidroja valdības vadītājs.
Premjers apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, ka koalīcijas paplašināšanas sarunas viņš rosina sākt ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem".
Neoficiāli izskan, ka lielāka neskaidrība par tālāko procesu varētu saglabāties līdz Jāņiem. Ja līdz tam krasu pavērsienu nebūtu, nav izslēgta vismaz neliela pauze attiecībā uz "lielākiem notikumiem".
