Dators jau sen uzveicis rokrakstu, padarot to par nevajadzīgu atavismu. Agrāk mēs skolā mācījāmies glītrakstīšanu un burti dzima zem spalvas kā putni, kas, iepazinušies ar papīru un paknābājuši spalvas čirkstoņu, strauji pacēlās ēterā, bet tagad tā nav.

Laikā, kad roboti sāk pārņemt visu rakstu darbu klāstu, kas mums ikdienā nepieciešams (iesniegumu, ziņojumu, atskaišu utt.) rakstīšanu, skolēni lasa aizvien sliktāk. Veidojas funkcionālo analfabētu paaudze. Tātad jaunieši, kas 16 gadus mācījušies skolā, taču pastāvīgi lasīt nespēj, nevar saprast literārā tekstā pausto domu un viņiem ir grūti iedziļināties tekstā aprakstītajās problēmās. Iespējams, ka jāsamierinās ar to, ka veidojas liela sabiedrības daļa, kas iemācās amatu un spēj strādāt darbnīcās, transportā, dārzniecībās, ražotnēs, taču ir reāli analfabēti.