Krauze: ZZS nāk uz sarunām, jo mēs esam gatavi iet koalīcijā (1)

Taujāts, vai ZZS varētu strādāt vienā valdībā ar JV un "Progresīvajiem", politiķis akcentēja, ka ne ZZS valdē, ne citās politiskā spēka institūcijās par to vēl nav lemts. ZZS plāno ar JV un "Progresīvajiem" pārrunāt aktuālos problēmjautājumus un tad apspriesties.

"ZZS nāk uz šīm sarunām, jo mēs esam gatavi iet koalīcijā, kas ir pēc iespējas plašāka, un strādāt, lai sasniegtu mūsu programmā noteiktos mērķus. Patlaban es neredzu nepārvaramas domstarpības, jo mēs runājam par lietām, kas ir vajadzīgas valstij un iedzīvotājiem," sacīja Krauze.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs norādīja, ka sarunās starp JV un "Progresīvajiem" ir zināmi kopsaucēji. Vēl ir gaidāma saruna, kas attieksies uz veselības aprūpi. Politiķa ieskatā, tā varētu būt tēma, kas prasītu padziļinātāku sarunu.

Šuvajevs akcentēja, ka jautājumos, kas attiecas uz budžetu un fiskālo politiku, starp partijām varētu būt lielākas domstarpības. Tāpēc varētu būt vajadzīgs laiks, lai saprastu, vai JV un "Progresīvie" var atrast kopīgu redzējumu.

"Runājot par potenciālo sadarbību citā līmenī, ir grūti komentēt, jo jautājums par veselības aprūpi, fiskālo politiku līdz galam nav izrunāts. "Progresīvajiem" gaidāmas plašas sarunas valdes un biedru lokā, lai šo informāciju nodotu un saprastu, kāds skatījums ir tur. Šāda veida process un lēmumi mums vēl ir tikai priekšā," norādīja Šuvajevs.

Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.