Nesen ar draugu pļāpājām par krieviju. Iedomājieties – tur taču pasaulē lielākie dabasgāzes krājumi, otrie lielākie akmeņogļu krājumi, astotie lielākie naftas krājumi un neskaitāmi citi derīgie izrakteņi vairāk nekā sajēgas. Vārdsakot – pamatīgs potenciāls būt par ļoti, ļoti turīgu valsti, kurā neviens nezina trūkumu.
Tā vietā krievijā ir tikai dažas pilsētas, kas neizskatās pēc netīras padomju laika rūpnīcas, bet pārējā valstī iedzīvotāji tikmēr joprojām dzīvo kā viduslaikos. Tā ir valsts, kurā gandrīz puse no iedzīvotājiem nezina, kas ir santehnika, bet tās laukos divām trešdaļām iedzīvotāju nav iekštelpu tualešu. Tāda miskaste, ka Ukrainas “atbrīvotāji” ar tankiem mājās ved sazagtus tualetes podus un veļasmašīnas. Tomēr katrs no viņiem zina, cik slikti visa pārējā pasaule dzīvo sapuvušajos rietumos.
Pēdējais krievijas lepnums bija “otrā stiprākā armija pasaulē”. Tad sākās karš Ukrainā un izrādījās, ka patiesībā viņu armija ir otrā stiprākā pat ne tikai Ukrainā, bet arī pašā krievijā. Visi pasaules resursi nespēja panākt, ka tās iedzīvotāju mājvietas un armija nav pilnīgs bomžatņiks. Tas tāpēc, ka tur ir īsti oligarhi un shēmotāji.