Piedruja ir vieta, kuru grūti atpazīt Satversmes preambulas piedāvātajā definīcijā. Kaut arī robežstabi liecina, ka esam Latvijā, tā latvietība, kas balstīta «latviskajā dzīvesziņā», kura runā latviešu valodā un izkopj latviešu tradīcijas, tur sajaukusies ar latgaļu, poļu, baltkrievu, lietuviešu un krievu kultūras mantojumiem. TVNET tiešsaistes portāls KLIK uz Baltkrievijas pierobežu devās kopā ar Starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 14 komandu. Festivāla, kurš norisināsies no 7. septembra līdz 8. oktobrim, fokusā šogad ir «Attāluma draudzības». Robežsargs, kurš zaļi krāsotā pikapā pārbauda mūsu caurlaides, to padzirdot saka, ka nekādas draudzības uz šīs robežas gan vairs neesot.

Gaļina kritusi par upuri Krievijas «tautiešu» politikai Latvijā un 2015. gadā ieguvusi Krievijas pilsonību. Piedāvājums tobrīd viņai šķitis ļoti vilinošs –varējusi pensionēties jau no 55 gadu vecuma un turklāt saņemt pensiju, kas tobrīd esot bijusi lielāka nekā Latvijā. Likumdošanas izmaiņas tagad likušas viņai lēmumu nožēlot. Kaut arī Gaļina dzimusi uz augusi Piedrujā, tagad viņa uztraucas par savu nākotni gadījumā, ja nespēs nokārtot valsts valodas prasmju pārbaudījumu. Viņa ir gatava mācīties, bet skaidro, ka Piedrujā vispār neesot cilvēku, ar kuriem sarunāties latviski. Viņas vīrs ir dzimis Baltkrievijā un arī nerunā valsts valodā. Visapkārt mājās dzīvojot tādi paši Krievijas pilsoņi kā viņa, bet uz valodas kursiem viņai jābrauc uz Krāslavu – ar autobusu, kurš ir gan dārgs, gan reti kursē.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X