Siliņa savā valdībā ministru portfeļus vēlētos uzticēt cilvēkiem, kas nav “caurkrituši” vēlēšanās (3)

Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Siliņa skaidroja, ka prezidenta Rinkēviča aicinājumu "sākt no nulles" saprot kā apsēšanos pie galda, lai vienotos par sadarbību, aiz muguras atstājot priekšvēsturi un Kariņa valdībā notikušo.

Siliņa norādīja, ka savā valdībā ministru portfeļus vēlētos uzticēt cilvēkiem, kas vēlēšanās ieguvuši Saeimas deputāta mandātu, vai profesionāļiem, kas vēlēšanās nemaz nav piedalījušies, bet ne cilvēkiem, kas “caurkrituši” vēlēšanās.

Runājot par to, kā jaunā valdība atšķirsies no līdzšinējās, Saeimas deputāts Edgars Tavars sacīja: "Pirmais, ar ko jaunā valdība atšķirsies no Kariņa valdības, ir cits premjers – tas nozīmē arī citu vadības stilu." Viņš arī līdzšinējā premjera stilu raksturoja kā "autoritatīvu un tādu, kam raksturīga "krēslu mešana pa gaisu"".

Visu raidījumu meklē ŠEIT.

Siliņa ievēlēta 14. Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.

Politikā viņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11. Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī - par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.

Siliņa kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās - jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti, un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.