/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2021/11/03/14180933t1hafb4.png)
Lai gan nav iemesla domāt, ka Krievijas ekonomika atrodas uz sabrukuma sliekšņa, nesenais rubļa vērtības kritums ir parādījis, cik lielu spiedienu uz Krievijas ekonomiku ir radījis karš un tā dēļ ieviestās sankcijas. Tagad Rietumiem jāiet vēl tālāk.
Dažu dienu laikā pēc tam, kad pirms 18 mēnešiem Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Rietumi noteica vēl nepieredzētas sankcijas Krievijas Centrālajai bankai, iesaldējot tās aktīvus simtiem miljardu dolāru apmērā. Rubļa kurss strauji kritās, nedēļu pēc iebrukuma sasniedzot rekordzemu līmeni – 150 rubļu pret ASV dolāru. Taču pēc tam, kad Centrālā banka ieviesa valūtas un kapitāla kontroles pasākumus, rublis atguvās, nostiprinoties līdz 51,5 rubļiem pret ASV dolāru –, un Kremlis ļoti lepojās ar šo atveseļošanos.
Taču Krievijas līderiem šodien ir mazāk iemeslu svinībām. Rubļa valūtas maiņas kurss ir redzamākais Krievijas ekonomikas stāvokļa rādītājs, vismaz attiecībā uz Krievijas mājsaimniecībām. Tāpēc nesenā valūtas kursa pazemināšanās zem politiski svarīgās robežvērtības – 100 rubļiem pret ASV dolāru – ir likusi Kremlim nervozēt.