Kad Krievija sāka savu iebrukumu Ukrainā pērnā gada februārī, Slovākija nekavējoties pievērsās Ukrainas atbalstam – aizvadītā pusotra gada laikā pierādot, ka ir viena no apņēmīgākajiem ukraiņu palīgiem. Slovākija bija pirmā no NATO valstīm, kas sniedza Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas un kaujas lidmašīnas. Taču septembra beigās gaidāmo parlamenta vēlēšanu prognozes liecina, ka sabiedrības viedoklis tomēr nav tik viennozīmīgs un pavisam drīz Slovākijas politiku atkal varētu vadīt politiķis ar skatu Maskavas virzienā.

Par spīti tam, ka Slovākija ir viena no Ukrainas kaimiņvalstīm, tā, līdzīgi kā Ungārija, ir viena no vietām, kur Krievijas propaganda izplatās pat ļoti veikli. Kā jūnijā notikušajā konferencē “Riga Stratcom Dialogue 2023” stāstīja Slovākijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Marjans Majers, aptuveni puse Slovākijas iedzīvotāju neuzskata Krieviju par galveno vaininieci kara izraisīšanā Ukrainā. Sabiedriskās domas sašķeltību apliecina arī domnīcas “Globsec” veidotais “Ievainojamības indekss”, kas liecina, ka Slovākija varētu būt vājākais ķēdes posms no NATO dalībvalstīm. Salīdzinājumam, Polijā 85% cilvēku vaino Krieviju kara izraisīšanā, un arī Čehijā tam piekrīt 71% iedzīvotāju, secināts pētījumos.

Vēl pagājušajā gadā slovāku žurnālists tika pieķerts, saņemot naudu no Krievijas aizsardzības atašeja Slovākijā par Kremļa propagandas vēstījumu izplatīšanu saistībā ar karu Ukrainā.

Tās ir sekas arī ilggadējai politikai, ko realizējis bijušais premjerministrs Roberts Fico un viņa partija “Smer”, – un izskatās, ka 30. septembrī viņiem varētu būt izredzes atgriezties pie valsts vadības grožiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X