Ukrainas sakāves gadījumā Eiropai jārēķinās ar vismaz 10 miljoniem bēgļu (4)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: dpa/picture-alliance / dpa/Scanpix

Vācijas valdība gatavojas scenārijam, kad Krievijas iebrukuma rezultātā Ukraina tiks iznīcināta un liela daļa tās iedzīvotāju dosies uz Rietumeiropu. Vācija šādā scenārijā būtu viens no galvenajiem ukraiņu bēgļu galamērķiem. Kāds migrācijas eksperts bažījas par vēl lielākiem skaitļiem, uzsverot, ka 10 miljoni šādā gadījumā ir pats minimums, un tad tā būtu lielākā bēgļu pārvietošanās Eiropā kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem.

Vācijas valdība neizslēdz iespēju, ka Ukrainas sakāves gadījumā valsti pametīs vēl aptuveni desmit miljoni cilvēku. Saskaņā ar šo scenāriju lielākā daļa bēgļu dotos uz Rietumeiropu, un viena no galamērķa valstīm būtu Vācija, tā, atsaucoties uz drošības aprindām un informētiem parlamentāriešiem, ziņo “Welt am Sonntag”.

Ņemot vērā šo situāciju, Kristīgo demokrātu savienības (CDU) ārpolitikas eksperts Roderihs Kīseveters aicinājis valstis, kas atbalsta Ukrainu, ievērojami palielināt savu militāro palīdzību. Tas ir īpaši aktuāli ņemot vērā pašreizējo ASV vilcināšanos.

“Ja mēs nemainīsim savu stratēģiju Ukrainas atbalstam, sliktākais scenārijs - masveida bēgšana no Ukrainas un kara paplašināšanās uz NATO valstīm - kļūs daudz ticamāks,”

viņš sacīja laikrakstam.

“Tad desmit miljoni bēgļu ir drīzāk pats minimums.”

Migrācijas pētnieks Džeralds Knauss piekrīt vērtējumam, ka Ukrainas sabrukuma gadījumā varētu notikt masveida iedzīvotāju bēgšana: “Ja Ukraina zaudētu karu, ES varētu ierasties daudz vairāk nekā desmit miljoni bēgļu,” viņš teica laikrakstam. “Tā jau būtu lielākā bēgļu kustība Eiropā kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem.” Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī no Ukrainas uz Vāciju jau ir aizbēguši vairāk nekā miljons cilvēku.

Ja ASV pārstāj atbalstīt Ukrainu, Eiropai nauda tās atbalstam būs jāaizņemas

Ja ASV kā Ukrainas atbalstītāja arī turpmāk būs pasīva, Eiropai jārīkojas aktīvāk, uzskata Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihaels Rots.

“Tad ES būtu jādomā par kopīgu aizņemšanos,”

viņš sacīja laikrakstam “Welt am Sonntag”.

Tas ietvertu,

“pirmkārt, Ukrainas budžeta un rekonstrukcijas finansēšanu ilgtermiņā, otrkārt, vēl straujāku Eiropas aizsardzības ražošanas palielināšanu un, treškārt, militārā aprīkojuma, īpaši munīcijas, iepirkšanu Ukrainai ne tikai Eiropā, bet arī pasaules tirgū”.

Neraugoties uz pašreizējām problēmām Ukrainā, Vācijas valdība uzskata, ka valstij ir militārie un finanšu līdzekļi, lai uzturētu aizsardzību un stabilitāti līdz 2024. gada beigām, turpināja “Welt am Sonntag”. Gan Vācijas dienesti, gan Rietumu analītiķi uzskata, ka šogad ir maz ticams, ka frontē varētu notikt būtisks izrāviens.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais