Somijā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis konservatīvais ekspremjers Aleksandrs Stubs no Nacionālās koalīcijas partijas, apsteidzot bijušo ārlietu ministru Peku Hāvisto no zaļo partijas, kurš startēja kā neatkarīgais kandidāts, ziņo Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".
Pēc visu balsu saskaitīšanas 55 gadus vecais Stubs ieguvis 51,4% balsu, bet 65 gadus vecais Hāvisto - 48,6% balsu.
Otrā kārta bija nepieciešama, jo neviens no deviņiem kandidātiem nesaņēma vairāk nekā pusi balsu 28.janvārī notikušajā pirmajā kārtā, kurā Stubs ieguva 27,3 % balsu, bet Hāvisto - 25,8% balsu.
Pašreizējais prezidents Sauli Nīniste nevarēja kandidēt uz trešo sešu gadu amata termiņu pēc kārtas, jo to liedz likums.
Stubs bija premjerministrs 2014.-2015.gadā. Viņš bijis arī ārlietu ministrs, finanšu ministrs, Eiropas lietu un tirdzniecības ministrs, kā arī Eiropas Investīciju bankas viceprezidents.
Lai gan prezidentam Somijā kopumā ir ceremoniāla loma, tam ir liela ietekme valsts ārpolitikas veidošanā, un jaunajam valsts galvam, kurš kļūs arī par armijas augstāko virspavēlnieku, nāksies rūpēties par jauno Helsinku vietu Eiropā pēc pievienošanās NATO.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Somija izšķīrās atteikties no ilgstošās neitralitātes politikas un pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei, kur tā tika uzņemta 2023.gada aprīlī. Vienlaikus strauji pasliktinājušās Helsinku attiecības ar Maskavu.
Krievija, ar kuru Somijai ir 1340 kilometru gara sauszemes robeža, nekavējās piedraudēt kaimiņvalstij ar "pretpasākumiem".
2023.gada augustā Somija pieredzēja nelegālo imigrantu masveida pieplūdumu no Krievijas teritorijas, ko acīmredzami bija organizējusi Maskava.
Reaģējot uz šiem Krievijas centieniem destabilizēt situāciju Somijā, Helsinki novembrī pieņēma lēmumu par valsts austrumu robežas slēgšanu.
