Snaiders Putina retoriku raksturo ar trīs teikumiem - Krievija ir nevainīga savas senās pagātnes dēļ. Ukrainas pastāvēšana ir starptautiska sazvērestība. Karš ir atbilde.
Savukārt domnīcas "Atlantic Council" rakstā par Putina apmātību ar Ukrainu norādīts, ka "Putina apsēstība ar Ukrainu pilnībā tika atklāta 5000 vārdu garā esejā par krievu un ukraiņu iespējamo "vēsturisko vienotību", kas tika publicēta 2021.gada jūlijā, tikai septiņus mēnešus pirms Krievijas iebrukuma. Uzdodoties gan par vēsturnieku amatieri, gan par filozofu amatieri, Putins ērti ignorēja gadsimtiem ilgo impērijas veikto apspiešanu un pauda pārliecību, ka "patiesa Ukrainas suverenitāte ir iespējama tikai partnerībā ar Krieviju"".
Putins, kā teikts rakstā, ir vairākkārt apsūdzējis mūsdienu Ukrainu vēsturisko krievu zemju okupācijā un noraidījis visus priekšstatus par atsevišķu ukraiņu nacionālo identitāti, to raksturojot kā mākslīgu izgudrojumu, ko radījuši ārēji spēki, cenšoties vājināt Krieviju no iekšpuses.
Analizējot iemeslus, kādēļ Putinam tik ļoti netīk kaimiņvalsts, domnīca uzsver, ka demokrātiskā Ukraina ir daudz leģitīmāka valsts nekā autokrātiskā Krievija. Putins šo faktu labi apzinās. Viņš arī saprot, ka, ļaujot demokrātiskai Ukrainai iegūt spēku un uzplaukt, tas, visticamāk, iedvesmos krievus meklēt līdzīgas pārmaiņas savā valstī. Citiem vārdiem sakot, Putins uzskata brīvas un demokrātiskas Ukrainas pastāvēšanu par eksistenciālu draudu viņa paša autokrātiskā režīma nākotnei.
"No Krievijas valdnieka viedokļa neatkarīga Ukraina ir neciešams atgādinājums, ka demokrātiskā leģitimitāte ir pilnībā iespējama bijušās PSRS slāvu sirdī. Ja Ukraina netiks iznīcināta, Putins baidās, ka pati Krievija var nonākt jaunā sabrukuma ērā, kas turpinās 1991.gadā aizsākto procesu," uzsver raksta autori.
Vienlaikus iezīmējot Krievijas nākotnes scenārijus, "Atlantic Council" par visticamāko izvirza versiju, ka Putins, ja viņu neskars kādas negaidītas veselības problēmas, pārskatāmā nākotnē turpinās valdīt Krievijā. Tas savukārt nozīmē kara turpināšanos Ukrainā un represiju pastiprināšanu Krievijā.
Lielākā problēma ir tā, ka karš ir ideoloģiskā degviela Krievijas autoritārajam režīmam. Pārfrazējot labi zināmo teicienu - ja nebūtu Ukrainas, tā būtu jāizdomā.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023