Pašreizējais plāns paredz augstāk minēto sistēmu iegādi tikai pēc desmit gadiem, ziņo Lietuvas nacionālā raidorganizācija LRT.
Kasčūns lēš, ka tanku vienību vēlāk varētu palielināt līdz bataljonam.
Aizsardzības ministrijas priekšlikumu atbalstīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš to nosauca par saprātīgu, ņemot vērā, ka pretgaisa aizsardzības līdzekļi joprojām ir visizsīkstošākais resurss NATO valstīs.
“Tāpēc investīcijas pretgaisa aizsardzībā vislabāk atbilstu gan mūsu pašu, gan mūsu sabiedroto vēlmēm, jo tagad tās ir visvairāk vajadzīgas..... Tanki var pagaidīt, bet pretgaisa aizsardzība ir vajadzīga šodien,” viņš teica.
Savukārt Lietuvas prezidents Gitāns Nausēda uzsvēra, ka nekādas izmaiņas plānos nedrīkstētu aizkavēt 17 000 – 18 000 cilvēku lielās divīzijas veidošanu, kuru paredzēts pabeigt līdz 2030. gadam.
Lietuvas valdība arī vēlas izveidot īpašu fondu aizsardzības izdevumu finansēšanai.
Aprīļa sākumā Nīderlandes premjerministrs Marks Rute paziņoja, ka Nīderlande uz laiku Lietuvā izvietos savas pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”. Lietuva, kā arī Igaunija un Latvija lūdz NATO sabiedrotajiem organizēt pretgaisa aizsardzības līdzekļu izvietošanu rotācijas kārtībā. Spānija pagājušā gada aprīlī rotācijas kārtībā nosūtīja uz Igauniju savu vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības vienību, bet decembrī to atsauca.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2024/04/20/16020408t1h45d8.jpg)