Noskaties Iekšējās drošības birojā jau 6 kriminālprocesi, kuros krāpšanas shēmā kā naudas mūļi iesaistījušies ugunsdzēsēji un robežsargi (4)

Foto: Schutterstock.com

Iekšējās drošības birojs izmeklē vairākas krimināllietas, kurās kā naudas mūļi savervēti iekšlietu resora darbinieki. Viņi par salīdzinoši nelielu samaksu nodevuši savus personu datus nepazīstamiem cilvēkiem un atvēruši viņu lietošanai bankas kontus. Vēlāk tie tikuši izmantoti naudas atmazgāšanai. Robežsargu un ugunsdzēsēju iesaistīšanās šādu noziedznieku kontu atvēršanā kļuvusi par strauji pieaugošu tendenci. Izmeklētas pēdējā pusotra gada laikā jau sešas šādas lietas. Viens glābējs savu vainu atzinis un saņēmis sodu. Sižetā šī ugunsdzēsēja vārds ir mainīts.

Pērn rudenī Iekšējās drošības birojā nonāca Vācijas tiesībsargu sniegtā informācija par 29 gadus veca Latvijas pilsoņa iesaisti aizdomīgā shēmā. Uzmanību bija piesaistījis kāds Vācijas portālā publicēts nekustamā īpašumu pārdošanas sludinājums. Darījumam prasīta drošības nauda 8 tūkstoši eiro, kas it kā jāieskaita kontā Vācijas bankā. Radās aizdomas par krāpšanu, jo patiesībā nekustamais īpašums nemaz neeksistēja. Tiesībsargi atklāja, ka konts Vācijas bankā atvērts uz Māra Upīša vārda. Viņš Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nostrādājis vairāk nekā trīs gadus. Privātie dati nebija nozagti. Viņš tos labprātīgi bija nodevis svešiniekam, lai nopelnītu.

Jānis Balodis, Pierīgas prokuratūras prokurors: “Veicot izmeklēšanas darbības, tai skaitā darbu ar šo personu, tika noskaidrots, ka mūsu Latvijas pilsonis ir nodevis caur Telegram savus datus nenoskaidrotai personai. Faktiski viņš pēc šīs personas lūguma bija atvēris kontu Vācijas bankā. Viņš pats, kā liecina, nebija iedomājies, ka šo kontu izmantos kāda nozieguma veikšanai. Viņš pats uzskatīja, ka to izmantos kriptovalūtas biržā. Viņš liecina, ka nebija domājis, ka kaut kas ļauns ar to tiks darīts.”

Ugunsdzēsējs 2022.gada 1. martā, izmantojot “Solarisbank AG” aplikāciju savā viedtelefonā, attālināti noslēdza līgumu par norēķinu konta atvēršanu, anketā norādot savus personas datus un krāpnieka e-pasta adresi un telefona numuru. Visu informāciju caur Telegram viņš nosūtīja svešiniekam. Ļaujot krāpniekam šo norēķinu kontu Vācijas bankā nelikumīgi izmantot pēc saviem ieskatiem.

Izmeklēšanā Vācijā noskaidrots, ka caur Upīša kontu veikti vairāki pārskaitījumi. Katru reizi par vairākiem tūkstošiem eiro. Nav ziņu, ka no šiem pārskaitījumiem ugunsdzēsējs būtu saņēmis kādu daļu. Vervētājs par konta atvēršanu solījis 30 eiro, taču arī tos ugunsdzēsējs nav saņēmis. Visa sarakste ar svešinieku dzēsta un vairs nav atjaunojama.

Ugunsdzēsējs iepriekš nav sodīts, notikušajā atzinies un izdarīto nožēlo. Par datu nodošanu nelikumīgām darbībām ar bankas norēķinu kontu prokurors piemērojis priekšrakstu par sodu – 100 stundu sabiedrisko darbu. Sods stājies spēkā. VUGD gatavo rīkojumu par glābēja atvaļināšanu no dienesta.

Jānis Balodis, Pierīgas prokuratūras prokurors

NP: Kas ir tas mērķis šim sodam, vai tiek mērķis sasniegts?

Jānis Balodis: “Es uzskatu, ka tiek sasniegts. Jāņem vērā vainīgā personība. Tas viņam pagaidām ir vienīgais nodarījums dzīvē. Un nebūtu lietderīgi viņu likt cietumā. Man radās iespaids, ka tā ir vienkārši viņa muļķība. Viņš nedomāja, ka tā var būt, ka ar to cilvēkiem tiks krāpta nauda. Ar šī viņa reģistrētā konta palīdzību.”

Ugunsdzēsējam, kurš kā naudas mūlis iesaistījās krāpnieku shēmā, darbs bija jāzaudē. Kriminālsodītas personas nevar strādāt dienestā. Taču viņš nebūt nav vienīgais. Iekšējās drošības birojs izmeklē lietas arī par citiem vieglprātīgiem ugunsdzēsējiem un arī robežsargiem, kuri par nelielu samaksu nodevuši savus privātos datus un palīdzējuši svešiniekiem legalizēt naudas līdzekļus.

Naudas mūļi caur savu kontu ļauj pārskaitīt no trešās personas saņemtu naudu vai, kā šajos Iekšējās drošības biroja izmeklētajos gadījumos, saņem piedāvājumu atvērt kontu bankā un pārdod to citai personai. Tas tiek darīts, jo naudas atmazgātāji paši kontus atvērt nevar. Tādējādi naudas mūļi apzināti piekrīt izlaist caur saviem kontiem netīru naudu.

IDB pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ivars Lubejs stāsta, ka visos līdz šim birojā izmeklētajos gadījumos konti atvērti citu Eiropas savienības valstu bankās. Solītā samaksa bijusi simboliska, vien daži desmiti eiro. IDB rīcībā nav informācijas, ka iekšlietu resora darbinieki būtu tikušies ar personām, kuras izsaka nelikumīgo piedāvājumu, un ka viņi tās pazītu. Krimināllietās iesaistītās amatpersonas vēl nav sasniegušas 30 gadu vecumu.

Ivars Lubejs, Iekšējās drošības biroja pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks: “Amatpersonas, pret kurām mēs veicam izmeklēšanu, šo kontu atver, lai gūtu kaut nelielu, bet ātru, vieglu peļņu. Bet tālāk ir redzams, ka kontu izmanto svešiem naudas pārskaitījumiem, kuru summas jau krietni pārsniedz “naudas mūlim” solīto samaksu. Naudas atmazgāšanas shēmās figurē gan daži tūkstoši, gan arī desmiti tūkstoši un pat simti tūkstoši eiro. Mēs sākumā domājām, ka šādi kriminālprocesi pret iekšlietu resora darbiniekiem nebūs jāizmeklē, bet diemžēl šī ir kļuvusi par strauji augošu un bīstamu tendenci. Vienā gadījumā lietā stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu, vienā lietā prokuratūrai lūdzam sākt kriminālvajāšanu pret amatpersonu, četrās lietās izmeklēšana vēl turpinās.”

Saskaņā ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju, amatpersonu skaits, pret kurām šobrīd sākti kriminālprocesi, ir zem 1%, kas vērtējams kā apmierinošs rādītājs, un neesot novērojama tendence, ka strauji pieaugtu kādu konkrētu pārkāpumu skaits.

Savukārt Valsts robežsardzei ir ziņas par diviem IDB kriminālprocesiem par kontu atvēršanu svešiniekiem, tajos iesaistīti trīs robežsargi. Viņiem ļauts darbu turpināt. Valsts robežsardze veicot skaidrojošo darbu ar personālu un lūgs Iekšējās drošības birojam organizēt izglītojošu semināru.

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts (JV): “Šī ir bīstama tendence. Jau pēc diviem trijiem gadījumiem bija nepieciešama zināma instruktāža un apmācība. It īpaši jauniem cilvēkiem, kuri tikko stājušies darbā vai nesen strādā nav pilnībā informācijas. Ko mēs šobrīd redzam.”

Atis Švinka, Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts (“Progresīvie”): “Es domāju, kopumā “naudas mūļu” problēma ir satraucoša. Šīs personas nodod savus datus noziedzniekiem, piekrīt, ka viņu konti tiek izmantoti noziedzīgām darbībām. Un viņi arī piedalās šajā noziegumā.”

Telegram izgaismojās ne tikai šajā gadījumā kā vadošais komunikācijas aprites kanāls, kas veicina šauru personu loku komunikāciju, lai arī veiktu dažādas noziedzīgas darbības, lai arī veiktu šīs uzrunāšanas.

“Nekā personīga” jau stāstīja, ka koalīcijas politiķi nav pārliecināti par iespēju atbalstīt iekšlietu sektora algu reformu nākamajos trijos gados, rezervējot tai 253 miljonus. Koalīcijas politiķi gaida sarunas par nākamā gada budžetu.

Daiga Mieriņa, Saeimas priekšsēdētāja (ZZS ): “Skaidrs, ka drošība, iekšējā drošība būs prioritāte arī nākamgad, es pat teiktu, ka pirmā prioritāte. Visi ministri par to ir vienojušies, visi to saprot. Cita lieta ir, cik tam atvēlēs naudu.”

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts (JV): “Šis jau ir pāri partijām. Šis ir vēl kas ir palicis pāri kā neizdarītais darbs. Jā, svarīgāk bija ārējā drošība. Izdarījām. Nu, darām tagad iekšējo drošību. Tam ir jābūt tādai kā vienošanās!”

Finanšu izlūkošanas dienests izdevis 36 rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu naudas mūļu kontos Latvijas bankās. Lielākā summa 18 tūkstoši, un jaunākā persona, kura izmantota kā “naudas mūlis”, bijusi nepilngadīga.

Aktuālais šodien
Svarīgākais