"RB Rail": Pēdējā laikā veikti būtiski uzlabojumi "Rail Baltica" vadībā

TVNET/LETA
"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvniecības darbi.
"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvniecības darbi. Foto: Paula Čurkste/LETA

Iepriekšējos gados un jo īpaši pēdējo 18 mēnešu laikā ir veikti būtiski uzlabojumi dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārmaiņu vadībā, risinot konstatētos projekta izaicinājumus dažādās jomās, tostarp tos, kas tika uzsvērti Valsts kontroles (VK) ziņojumā, informē "Rail Baltica" centrālais koordinators "RB Rail" pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka šīs jomas ietver projekta finansēšanu, ieviešanas grafiku saskaņā ar TEN-T regulas termiņiem, projekta tehniskā apjoma korekcijas, pārvaldību un sadarbību, lomas un atbildību starp "Rail Baltica" ieviesējorganizācijām Baltijas valstīs, lēmumu pieņemšanu un ziņošanu, kā arī risku vadību.

"RB Rail" norāda, ka šajā procesā visi projekta partneri ir cieši sadarbojušies, un ar šī darba rezultātiem ir iepazīstināti Eiropas Komisijas pārstāvji.

"RB Rail" un "Rail Baltica" ieviesējorganizācijas Baltijas valstīs ir cieši sadarbojušās ar Baltijas valstu valsts kontroles iestādēm, rūpīgi sekojot līdzi un īstenojot to ieteikumus. Pēdējo sešu mēnešu laikā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu veiktās analīzes ietvaros "Rail Baltica" ieviesējorganizāciju vadības komandas un eksperti ir veicinājuši šo procesu, sniedzot nepieciešamo atbalstu un aktīvi iesaistoties darbā, pauž kompānijā.

"RB Rail" pārstāvji norāda, kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017.gadā projekts ir būtiski attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kura mērķis ir līdz 2030.gadam izbūvēt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trijās Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei sagaidāms, ka "Rail Baltica" ekonomiskie ieguvumi - gan tiešie, gan netiešie - pārsniegs izmaksas un kopumā Baltijas valstīs sasniegs 48 miljardus eiro.

"Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu analīzes vērtības no 2017.gada tika koriģētas, ņemot vērā inflāciju laikā no 2017. līdz 2022.gadam, kas vidēji Baltijas valstīs šajā periodā sasniedza 40%, skaidro "RB Rail" pārstāvji.

Tāpat kompānijā min, ka izmaksu pieaugums ir saistīts ar vairākiem citiem faktoriem - 31% no pieauguma veido tvēruma paplašināšana, tostarp ar reģionālo mobilitāti, izmaiņas tehniskajos standartos atbilstoši vienotām projektēšanas vadlīnijām un paaugstinātas prasības infrastruktūras drošībai un veiktspējai, 51% pieauguma ir saistīts ar precīzākiem izmaksu aprēķiniem tagad, kad projektēšana ir noslēguma fāzē un visa trasē veikta vērtību inženierija, bet 18% rada papildu ārējās prasības un tādi faktori kā trešo pušu prasības, dažādi iestāžu tehniskie noteikumi, savietojamības tehniskās specifikācijas un citas izmaiņas.

"RB Rail" pārstāvji informē, ka šobrīd "Rail Baltica" īstenošanai Baltijas valstīs nodrošināts finansējums 2,7 miljardu eiro apmērā, savukārt desmitajam projektu uzsaukumam iesniegts pieteikums kopumā par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Eiropas Savienības (ES) finansējums ārpus šiem finansējuma avotiem lielā mērā būs atkarīgs no sarunām par nākamo ES daudzgadu budžetu. Šobrīd "Rail Baltica" centrālais koordinators "RB Rail" kopā ar ieviesējorganizācijām analizē citus iespējamos finansēšanas avotus, tostarp privāto investoru piesaisti.

Projekta pakāpeniskas īstenošanas mērķis ir līdz 2030.gadam pabeigt dzelzceļa darbībai nepieciešamo tvērumu, bet atlikušo tvērumu īstenot pēc 2030.gada, norāda "RB Rail" pārstāvji.

Lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Baltijas reģionam, ir būtiski izbūvēt visus "Rail Baltica" projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta tvērumu. Tomēr, ņemot vērā vērienīgo izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes, skaidro "RB Rail" pārstāvji.

Pirmo projekta kārtu plānots īstenot līdz 2030.gadam atbilstoši Eiropas Transporta tīkla programmas ("Trans-European Transport Network") regulā noteiktajam grafikam, izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu. Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti paredzēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu.

Latvijā vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam. Līdz pilna projekta tvēruma izbūvei plānots izmantot esošā dzelzceļa nodalījuma joslu, un posmā no Rīgas centra līdz Imantai vienu esošo 1520 milimetru sliežu ceļu plānots aizstāt ar 1435 milimetru sliežu ceļu. Pēc 2030.gada otrās "Rail Baltica" projekta kārtas izbūve atkarīga no finansējuma pieejamības.

"RB Rail" pārstāvji informē, ka 2023.gadā īpaša uzmanība tika pievērsta projekta pārvaldības jautājumiem, projekta partneriem pieņemot lēmumus, kas vērsti uz efektivitātes uzlabošanu un atbildības jomu precizēšanu starp projekta ieviešanas organizācijām. Ir ieviesa risku vadības sistēma, kas tiek papildināta ar papildu izmaiņu kontroles procedūrām, lai pārvaldītu projekta tvērumu un izmaksas.

"RB Rail" pārstāvji norāda, ka svarīgi turpināt attīstīt vienotu pārmaiņu un risku pārvaldību globālajam projektam. "Rail Baltica" mērķis ir panākt dzelzceļa gatavību ekspluatācijai līdz 2030.gadam, kas ietver arī ritošā sastāva pieejamību un pakalpojumu sniedzēju iesaisti. Ritošā sastāva pieejamības nodrošināšana un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību (PSO) prasību izpilde ir viena no stratēģiskajām projekta prioritātēm.

Kopš 2022.gada 24.februāra nepieciešamība pēc Baltijas reģiona integrēšanas vienotā Eiropas transporta tīklā ir kļuvusi par akūtu nepieciešamību, uzsver "RB Rail" pārstāvji. Pēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu publicētā ziņojumā paustā, "Rail Baltica" ieviesējorganizācijas kopā ar visām "Rail Baltica" projektā iesaistītajām pusēm turpina sadarboties, cenšoties rast un īstenot optimālākos risinājumus, lai pabeigtu šo dzelzceļa savienojumu izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā, nodrošinot savstarpējās savietojamības prasības un iekļautos noteiktajos projekta ieviešanas termiņos.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēti starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts.

VK norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp ES finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Tāpat VK ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" projekts atpaliek no grafika vismaz piecus gadus. VK norāda, ka atbilstoši projekta pušu paustajam dzelzceļa pirmās kārtas pabeigšanas termiņš patlaban ir 2030.gads, kas nozīmē, ka līdz 2030.gada beigām dzelzceļa maģistrālei, kas savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu un Poliju, jābūt gatavai, lai tās ekspluatāciju varētu sākt 2031.gadā. Tomēr, kā secināts ziņojumā, daži iekšējie projekta grafiki liecina, ka projekts var aizkavēties vēl vairāk.

Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā secināts, ka Baltijas valstu valdības un parlamenti ne vienmēr tiek informēti par dzelzceļa "Rail Baltica" projekta problēmām.

Pēc VK ziņojumā norādītā, ņemot vērā, ka "Rail Baltica" projekta apmērs un izmaksas ir būtiski palielinājušās, projekts atpaliek no grafika un ir pienācis laiks pieņemt svarīgus lēmumus par tā turpmāko pārvaldību, ir būtiski, lai šī informācija tiktu nodota valstu valdībām un parlamentiem, kuriem šie lēmumi ir jāpieņem regulāri un savlaicīgi.

Patlaban nav arī skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada vasarai triju Baltijas valstu vienīgais kopīgi pieņemtais lēmums par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību paredz, ka katrā valstī būs atsevišķs neatkarīgs pārvaldītājs.

Igaunijā un Lietuvā par topošajiem dzelzceļa pārvaldītājiem noteikti nacionālie ieviesēji - "Rail Baltic Estonia" un "LTG Infra", savukārt Latvijā lēmums par to nav pieņemts. Patlaban Latvijā nacionālajam ieviesējam - SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" - uzdots darboties kā pagaidu infrastruktūras pārvaldītājam līdz lēmuma pieņemšanai.

VK skaidro, ka "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāja izvēle Latvijā tiek uzskatīta par politisku lēmumu, taču nav skaidrs, kāds ir vēlākais termiņš šī lēmuma pieņemšana, lai gan ieinteresētās puses norādījušas, ka tas būtu jāpieņem 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Svarīgākais
Uz augšu