Aicina drošību noteikt kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu

TVNET/LETA
Finanšu ministrija.
Finanšu ministrija. Foto: Zane Bitere / LETA

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā Finanšu ministrija (FM) kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu aicina noteikt valsts drošību, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem", kas iesniegts valdībā.

FM norāda, ka fiskālā telpa 2025.gadā ir negatīva, tāpēc ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm ir jāmeklē papildu finansējuma avoti.

Attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamajiem budžetiem varēs iesniegt tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, teikts FM ziņojumā.

Lēmumu par papildu finansējumu drošībai FM aicina pieņemt pēc aktualizēto makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognožu 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam izskatīšanas Ministru kabinetā.

Citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana būtu iespējama, pārskatot esošo budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumus un pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem, vai rodot papildu finansējuma avotus, sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai.

Attiecīgi FM aicina nozaru ministrijas nesniegt priekšlikumus ar papildu finansējuma pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, vienlaikus pārskatot bāzes izdevumus un sagatavojot priekšlikumus, lai jaunos pasākumus nodrošinātu esošo bāzes izdevumu ietvaros.

Tāpat arī neatkarīgās iestādes tiek aicinātas nesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem. Vienlaikus FM norāda, ka neatkarīgās iestādes ir jāuzklausa valdības sēdē.

FM ziņojumā teikts, ka Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028.gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa 2025.gadā ir 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā jeb mīnus 279,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 0,1% no IKP jeb mīnus 67,8 miljoni eiro, 2027.gadā - 0,2% no IKP jeb mīnus 77,8 miljoni eiro. Pozitīva fiskālā telpa paredzēta 2028.gadā - 0,02% no IKP jeb 10,4 miljoni eiro, neskaitot iespējamo papildu finansējumu vienreizējo pasākumu izdevumiem, kas jebkurā gadījumā 2025.gadā nevar pārsniegt 222,7 miljonus eiro.

Ministru kabinets 30.aprīļa sēdē uzdeva FM sagatavot un finanšu ministram līdz 12.septembrim iesniegt izskatīšanai valdībā kā budžetu pavadošo likumprojektu grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā (FDL), kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no IKP uz 1% no IKP.

Pieņemot šādu lēmumu, fiskālā telpa būtiski uzlabosies, teikts FM ziņojumā.

Tiesa, 2025.gadā tā joprojām ir negatīva jeb mīnus 56,8 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tā ir pozitīva - 2026.gadā 153 miljoni eiro, 2027.gadā 168,6 miljoni eiro un 2028.gadā 269,3 miljoni eiro. Tomēr šajā gadījumā papildu vienreizējos pasākumus nav iespējams finansēt, norāda FM.

Svarīgākais
Uz augšu