Krievija tuvojas dzeramā ūdens deficītam: attīrīšanas iekārtu nolietojums agresorvalstī tuvojas kritiskai robežai (24)

TVNET | FINANCENET
Foto: AFP / Scanpix

Lielākā daļa attīrīšanas iekārtu Krievijā ir būvētas pirms 50–60 gadiem, un to nolietojums vidēji valstī ir 80%, bet atsevišķos reģionos – pat 90%. Tas nozīmē, ka Krievijai potenciāli draud dzeramā ūdens deficīts, vēsta “The Moscow Times”, atsaucoties uz “Izvestiya”.

Tiek norādīts, ka kopumā Krievijā darbojas ap 60 tūkstošiem ūdens attīrīšanas iekārtu, 21 tūkstotis kanalizācijas staciju un 12 tūkstoši kanalizācijas attīrīšanas iekārtu. 20% Krievijas iedzīvotāju dzīvo bez piekļuves centralizētajām vai lokālajām attīrīšanas iekārtām.

Katru gadu tiek atjaunoti vien 1–2% no komunālās infrastruktūras, lai gan nolietojums ir 3%. Kā norādīja Krievijas Valsts domes Ekoloģijas, dabas resursu un vides aizsardzības komitejas vadītāja vietnieks Aleksandrs Kogans, attīrīšanas iekārtu nolietojums ne tikai pasliktina ūdens stāvokli (netīrā ūdenī vairojas cianobaktērijas, kas iznīcina zemūdens floru, nonāvē zivis un izraisa saindēšanos cilvēkiem), bet arī palielina izmaksas ūdens sagatavošanai gadījumā, ja dzeramais ūdens tiek ņemts no ūdenstilpēm.

Komunālo un būvniecības lietu ministra vietnieks Aleksandrs Jeresko atgādināja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins solīja komunālās infrastruktūras modernizācijai piešķirt 4,5 triljonus rubļu (50 miljardus eiro). Tomēr, pēc Jeresko teiktā, ar federālo līdzekļu piešķiršanu vien “atrisināt visas problēmas ir absolūti neiespējami”.

Eksperti norāda, ka Putina nosauktā summa ir ļoti liela nauda, taču ar to pietiks, lai atrisinātu “pašas degošākās problēmas”. Tieši tādēļ ir nepieciešams palielināt investīciju pievilcību komunālo pakalpojumu sektorā, lai varētu piesaistīt papildu līdzekļus.

“Ja neko nedarīs, tad Krievijā sāksies pilnvērtīga ūdens krīze un dzeramā ūdens deficīts. Lai risinātu šo problēmu, var censties piesaistīt privāto biznesu. Šodien valstī notiek dažādi pasākumi, kā piesaistīt līdzekļus apkures un apgaismes sistēmās, tomēr par ūdens attīrīšanu investori pagaidām nav interesējušies,” sacīja inženierkompānijas 2K direktoru padomes priekšsēdētājs Ivans Andrijevskis.

Pirms tam Valsts domē tika runāts par Krievijas komunālo infrastruktūru kopumā – par to, ka tās nolietojums ir vairāk nekā 70%. Tas skar kā siltuma un ūdensapgādes tīklus, tā arī kanalizācijas sistēmu.

2024. gada ziemā Krievijā bija vērojama virkne komunālās sistēmas avāriju, kā rezultātā vairāk nekā 1,5 miljoni Krievijas iedzīvotāju saskārās ar siltuma, ūdens un elektrības atslēgumiem ļoti liela sala laikā. Kā norāda aptaujas, pēdējā gada laikā komunālajā jomā ar problēmām saskārušies vairāk nekā 60% Krievijas iedzīvotāju.

Neraugoties uz nepieciešamību jau tuvākajā laikā veikt komunālās infrastruktūras uzlabošanu un tās lielo nolietojumu, Krievijas varasiestādes grasās radikāli samazināt finansējumu komunālajai infrastruktūrai. Ņemot vērā 2024.-26. gada budžeta likumprojektu, finansējums šai nozarei tiks samazināts uz pusi. No šīs nozares ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti karam Ukrainā.

Svarīgākais
Uz augšu