Satiksmes ministrs: "Eiropas dzelzceļa līnijas" plānots integrēt "Latvijas dzelzceļa" sistēmā (1)

TVNET/LETA
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" plānots integrēt VAS "Latvijas dzelzceļš" sistēmā, ceturtdien, 20. jūnijā, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka "Rail Baltica" pārvaldības struktūrā ir iebūvēts "acīmredzams interešu konflikts", proti, Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, akcionāri ir arī tā saucamie nacionālie ieviesēji, kurus "RB Rail" uzrauga.

"Šeit ir acīmredzama ačgārna situācija, kur uzņēmums uzrauga pats savus akcionārus," pauda Briškens, norādot, ka šobrīd tiek strādāt, lai šo situāciju mainītu.

Tostarp ministrs norādīja, ka "Eiropas dzelzceļa līnijas" plānots integrēt "Latvijas dzelzceļa" sistēmā, kas nozīmētu "Eiropas dzelzceļa līniju" pievienošanu "Latvijas dzelzceļam", lai veidotos vienota dzelzceļa saimniecība. Vienlaikus paralēli tiek strādāts, lai "Latvijas dzelzceļu" atsaistītu no jebkāda veida "Austrumu tehnoloģijām un informācijas sistēmām".

Tāpat Briškens norādīja, ka "RB Rail" akcijas no "Eiropas dzelzceļa līnijām" paredzēts pārcelt uz Satiksmes ministriju. "Otra lieta ir "RB Rail" akcijas izcelt ārā no "Eiropas dzelzceļa līnijām" un pārcelt tās pa tiešo ministrijā, lai nav šis interešu konflikts," teica ministrs.

Viņš arī prognozēja, ka abas attiecīgās darbības būtu iespējams īstenot vairāku mēnešu laikā.

"Projektam ir jāturpinās. Šis projekts Latvijai, Baltijai un Eiropai ir kritiski svarīgs, gan no savienojamības viedokļa, gan no militātrās mobilitātes viedokļa," atzīmēja Briškens.

LETA jau rakstīja, ka Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā secināts, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Sākotnēji tika noteikts, ka dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Tāpat ziņots, ka "Eiropas dzelzceļa līniju" apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,398 miljoni eiro, kas ir par 64% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga līdz 195 924 eiro. "Eiropas dzelzceļa līnijas" ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.

Savukārt "Latvijas dzelzceļa" koncerna apgrozījums pērn bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022.gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus.

"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".

Svarīgākais
Uz augšu